tāda tūrista sajūta šodien. nobastoju praksi, lai būtu sev. diena taču TIK skaista, grēks būt slimnīcā ar gripu un citiem vīrusiņiem! tā vietā aizbraucu uz skolu sakārtot dokumentus, nodot tonnu smagās 'klīniskā onkoloğija' un 'toksikoloğija' un pusotru stundu izstaigāties gar jūru. un cik labi, ka tā! laiks perfekts, saule silda, izšķaudīts viss galvaskausa saturs, jūra mierīga un mīļa, kaijas taisa trikus mazajos krasta vilnīšos, tūristi velk nost zābakus un mērcē pēdas Baltijas jūrā, opis laimīgi slaukās krastā pēc roņa peldes, stutējoties pret savu ričuku. un ausīs fever ray (klusiņām, lai dzird arī jūru). tagad sēžu kafejnīcā, uz kuru jau kādu laiku metu aci. Pastnieks zvana divreiz. kapučīno garšīgs un tikai 1,50.
vispār pavasaris nāk, kutinot sirsniņu. esmu samīlējusies dzīvē drusciņ. sen bij laiks!