to(oa)p
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 3 most recent journal entries recorded in kpdom's LiveJournal:

    Saturday, February 27th, 2016
    8:50 pm
    no shit!
    hai hellou!

    pēdējā pilnā diena dzīvoklī un man 24h maiņa :) man godavārds ir prieks, ka nav tur jābūt. nu un bēdīgi arī. dzīvoklis riktīgi foršs bija.
    tikko bija ilgākā saruna mūžā par kakāšanu. mēģināju astoņgadnieci aptuveni 30 min pierunāt pakakāt pēc Microlax klizmas. un man izdevās, sasodīts! jocīgi, bet šī nebija pirmā reize dzīvē, kad priecājos par kaku, kas nav mana:
    1. senči atstāja savu suni uz 3 ned. pie mums, kamēr paši ceļoja pa Meksiku. otrajā dienā sunei sākās kaut kāda jocīga infekcija, asinis gāzās pa dibencaurumu, neko neēda, nedzēra, smirdēja un gulēja. vetklīnikā atstāti miljoni pilnīgā panikā. trešajā dienā sagaidīju normālu vēdera izeju jaukā konsistencē un beidzot bez asinīm. tapa foto, ko sūtīt mammai uz Meksiku, un prieka asaru jūra;
    2. atradām mežā kaķi (vai viņa mūs) un iemīlējāmies instantly. divas dienas nebija kakas, baigi uztraucos. kad beidzot atnesu smiltis no meža (jo, nu, viņas pierastā tualete un tā), viņa tūlīt izdarīja visu, kas jāizdara. un es biju laimīga uzreiz un ilgstoši. zvanīju draugam un zaparas laikā dalījos savā laimībā, protams, pēc tam nosūtot mesendžerī arī uzskates materiālus;
    3. visu manu brālēnu/māsīcu bēbīšu pirmās redzētās kakas un pamperu mainīšanas procesijas. bet tikai pirmās. pēc tam tas jau kļūst klišejiski, haha. jo, nu, cik var dirst!?
    es nezinu, vai manas sajūtas par kakām un kakāšanu ir tādas, jo studēju medicīnu, vai arī tas tā ir bijis vienmēr. man vispār maz kas šķiet pretīgs. es reizēm pasaku 'fuuuuj, cik pretīgi' tikai tāpēc, ka tā tajā brīdī jāsaka. vienīgais, pie kā, strādājot slimnīcā, vēl neesmu pieradusi, ir dažādie ēdienu aromāti no kolēģu mikrenē sildītajām pusdienām. aizvakar man šķita, ka mikrenē kāds ir nomiris un sācis pūt.

    so far laba maiņa. traumpunktā varēju izpausties ģipsējot un asistējot pie šūšanām. aaa man pirmoreiz gandrīz gada laikā tika iedota pateicība (kukulis?) skaidras naudas formātā. drausmīgi jocīga sajūta. man patīk nauda (un riebjas arī), bet es sajutos kaut kā tā netīri. bet oh well, būs man rīt par ko ieliet bendžu busiņā.

    rīt būs garagara diena. viegls satraukums, bet es čista zinu, ka viss būs labi. āģītī aizrunāts 2x2m matracis uz atdošanu jaunajai dzīvesvietai, lielākā daļa mantu sapakotas. jāsaliek tikai palikušās drēbes, 5 baltie šķīvji un jāizjauc gulta. mēnesis neērtības un dzīvošana 'uz kastēm' (pēdiņās, jo man patiesībā ir melni miskastes maisi) pie senčiem un ar pirmo aprīli jauna, skaista dzīve. tikai vajadzētu arī kaut kur pa vidu atcerēties, ka jāraksta kvalifikācijas darbs un jāgatavojas valsts eksāmenam :)

    bučukiii
    Wednesday, February 17th, 2016
    4:37 pm
    tāda tūrista sajūta šodien. nobastoju praksi, lai būtu sev. diena taču TIK skaista, grēks būt slimnīcā ar gripu un citiem vīrusiņiem! tā vietā aizbraucu uz skolu sakārtot dokumentus, nodot tonnu smagās 'klīniskā onkoloğija' un 'toksikoloğija' un pusotru stundu izstaigāties gar jūru. un cik labi, ka tā! laiks perfekts, saule silda, izšķaudīts viss galvaskausa saturs, jūra mierīga un mīļa, kaijas taisa trikus mazajos krasta vilnīšos, tūristi velk nost zābakus un mērcē pēdas Baltijas jūrā, opis laimīgi slaukās krastā pēc roņa peldes, stutējoties pret savu ričuku. un ausīs fever ray (klusiņām, lai dzird arī jūru). tagad sēžu kafejnīcā, uz kuru jau kādu laiku metu aci. Pastnieks zvana divreiz. kapučīno garšīgs un tikai 1,50.
    vispār pavasaris nāk, kutinot sirsniņu. esmu samīlējusies dzīvē drusciņ. sen bij laiks!

    Current Music: fever ray
    Friday, February 12th, 2016
    7:27 am
    pirmssākums
    yo, labrīt, sveiki!
    man ir dzimšanas diena. un bija naktsmaiņa. tādēļ šis tapums ir loģiski izskaidrojams. lasot apsveikuma sms darba tualetē, apraudājos no priekiem. un tad sāku domāt (kakājot, protams), cik laimīga esmu, ka man ir māsa. un, ka vajag dāvināt viņai dāvanu manā dzimšanas dienā. mūsu dzimšanām nav nekāda kopsakarība, bet cik labi, ka abas esam. un viena otrai.
    es bieži savā dzimšanas dienā domāju, ka gribas apdāvināt vismīļākos nevis saņemt dāvanas pašai. par ko tad man! es tikai piedzimu.
    un šorīt piedzima šitais

    pīs!

    Current Mood: touched
About Sviesta Ciba