Ar nožēlu jāatzīst, ka, pat ja es gribētu, tad mūsu platuma grādos (lasīt- valstī) nevarētu apprecēt sievieti.:) Bet es pilnīgi noteikti būtu gatava precēt vīrieti, kurš nebūtu ar mieru ieguldīt savas tēvas mājas manā neveiksmīgajā smaržiņu biznesā. Un bērni, piemēram, paliek bez mājām. Katrs pieaudzis cilvēks savu ekonomisko dzīvi kārto pats!
Man šķiet, ka par biznesa neveiksmēm nevajag maksāt ar personīgo mantu. Vai vēl ļaunāk- par iesaistīšanos kādā uzņēmuma valdē.
Šis ir mans subjektīvais viedoklis, kas nepretendē uz absolūto patiesību. Bet es pietiekami esmu redzējusi, kas notiek, kad cilvēkiem naudiņa galvā sakāpj un kas notiek, kad jāatdod parādi. Tad mēdz galvā kas tā sagriezties, ka nepazīsti pat ne attālēm šo cilvēku.