par rudeni
neiznu, kādas būs turpmākās pārmaiņas, bet es mēģinu mācīties, un man nedaudz arī sanāk, neuzdot jautājumus par nākotni. es dzīvoju šeit un tagad un baudu to, kas man ir.
piemēram vakardienas romantisko objekta apskati un pastaigu gar māras dīķi.
un es baudu viņa apmulsumu, kad apteicu, ka otra aviobiļete ir uz viņa vārda.
un es nezinu pat, ko viņš tajā mirklī padomāja (nesaki, ne jā, ne nē, ne balst, ne melns).
es tikai ticu un ceru, ka tajā lidmašīnā mēs iekāpsim kopā un mum sbūs 3 foršas dienas.

es to izdarīju pirmo reizi. tā izrīkojos. tas bija spontāni, skaisti, padārgi, bet tas ir tā vērts. kur ta lai es to naudu lieku? zeķē? priekš kam?

un ne jau par to stāsts.
es vakar sajutu, ko tādu, ko nebiju jutusi sen. no kā bēgu nedaudz. es, man liekas, sāku iemīlēties.
tā ļoti lēnām. mierīgi u pirmo reizi bez neviena K jautājuma- kāpēc? kā? kas?

un kad viņš skatās uz mani, un kad viņš tur mani apķertu, un kad viņš pievelk mani sev klāt- man liekas, es varētu pacelties spārnos.

it's all about love, my dear.
bez nosacījumiem
bez jautājumiem
bez runām par " kā mums tagad būt"

es ceru, ka izdosies.
es gribu, lai izdodas.

tagad derētu DM freelove. :) hmm:))