Hamperdinga vieglais rokas pieskāriens
riekšavu, riekšavu, skrienu piebērt riekšavu, pilnu zaļu karbonkuļu, dziedējošu, miermīlīgu drīz-redzēsim-samosvalu. arīdzan krējuma podiņu un rejošu mežoņu, kaltiem rokās un drebelīgām balsīm, vau vau.
arī toreiz kad tas atgadījās nebija skaidrs par sapratni no dažādu nāciju puses, bet tagad..?
be tagad mums ir mēs. aha!
riekstkodis vēlreiz paskatījās debesīs un saprata ka tā nojauktā skolas jaunceltne bija stāvējusi kā piemineklis lekšanai no pirmā stāva aklā loga drupām un atkritumiem piebārstītās trepes dzenāja paslēpju spēlmaņus.
atdzejo manu cepuri nost no jumta un kādas kretīns ielicis tur slieku?
š-o-d-i-e-n bērni m-ē-s v-i-r-p-o-s-i-m kadiķim jaunus pumpurus, sagatavojieties, piesprādzējieties, ņam ņam.
kikerigū!!
vēlreiz atkārtoju! paņem koka sprunguli, ieliec virpā un virpo.. KURŠ AIZTAISĪJA ŠĪBERI!??!?!
nosta ar pastāvošo valsts iekārtu, gribu lūk tajā bērzā!
mierīgi, mierīgi, viss ir kārtībā, tev vienkārši ir drudzis, guli mierīgi, es tevi sargāšu, drīz atnāks tēvs un atnesīs pienu, es tev to uzsildīšu un mēs visi kopā iesim slidot, gribi? jā, tā arī darīsim. bet ja pērk biļeti par divām mārciņām tad var braukāt visu dienu šurpu turpu, izdevīgi. es te mazliet pastāvēšu pieturā, patīk.