pirtī var ieietie dažādi. tā pat arī dažādi var iznākt. ja ienāk pa priekšu, tad ārā jānāk no aizmugures. ja labi sarunā tad var nākt pa priekšu atmuguriski. ja neko nerunā, tad vienkārši jāpaklausa tam kā saka kaut kāds likums, kurš uzrakstīts un atsauce norīta. un tad katru reizi, kad gribas to nelieti pamainīt, pāraudzināt, pārlodēt, tad šis saka, bet ko tad tu draudziņ gribi lodēt, manis taču nemaz nav.
tad, varu pačukstēt priekšā, var viņam pajautāt, bet kas tad runāj, ja tevis nav? viņš ir gudrs, viņš atbildēs, ka tu to visu iedomājies, gan to kā viņam jautā, gan to kā viņš atbild. viņš tev vēl var visu ko sastāstīt un tad ir cauri, vienatnē var ar visām tām viņa izraisītām domām cīnīties līdz bezgalībai, kamēr izgaist pēdējās rozīņu čauliņas.
izeja ir papagailī. vajag pārvērsties par krātiņu un ar vienu roku lēnām tuvināt savam degunam brīdi, kad satversi to un palauzīsi restītes tā ka pa vienu nāsi ieelposi, bet pa otru izelposi. kamēr tas notiek var izstīvēties ārā. pavisam labi, ja kādā no tuvāko dienu sapņiem sapņoji vai sapņosi ka ēd ziepes. tad tavs vēders būs ierāvies un slidens. turklāt kādu no burbuļiem varēs palaist lai novērstu sargu aizdomas par ēnu pārvietošanos.
skolā katram mācīja par lielo tautu staigāšanu. centīgiem stāstīja arī par to kā ģērbties tādās reizēs. un viņi tagad mūžīgi mūžos staigā āmen