braalis, komats' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, January 1st, 2005
| Time |
Event |
| 8:37a |
man šaujas raķetes no iekšas
dažām iekšas šaujas līdzi
no apakšas uz augšas
šaujas iekšas līdzīgi
kā cirvis pa degunu iztek
un izdzēš izšķirošas krustceles | | 1:43p |
vakar velns uzbrauc augšā pie dieva un jūtas neveikli un bikli visā tajā baltumā ar savu āža kāju. stāv sarāvies, gaida, kad apklusinās nolāpīto gaismu, lai var uzrakstīt burtus uz sienas | | 7:48p |
vecgada vakaru viņš sāk ar apņemšano neskatīties porno, jaungada rītu ar apņemšanos nesmēķēt. tā viņš izveido nišu sniegā kur ieguldīt iedvesmu, tīru bioloģisku naudiņu un sāk ravēt burkānu dobi. no sākuma ar elpu atkausē mazās zāles dzīsliņas, tad noņem virsējo divdesmi centimetru kārtu. vietā uzliek kurpes un tajās salej tomātu sulu. kad nākamreiz nāk skatīties sulā iemājo briedīši, tai pat brīdī. nevar teikt negaidot, bet tai pat brīdī, kad paskatās rodas visa tā radībiņa. un tirgus plači kļūst gribelīgi pēc produkta un tantiņas sāk staigāt garām it kā starp citu un bužina savus lakatiņus līdz acis kļūst sarkanas no kairinājuma. un mazi leopardiņi lekšo garām un nekautrējās skatīties, dažreiz apstājas lai aizšņorētu kurpi, dažreiz tieši pie vārtiņiem apstājas, novelk vienu cimdu un vēdina roku vicinot šurpu turpu.
nogāju lejā, pabraucīju ar pirkstu, mazliet apmaisīju. kad pirksts te sēžot kļūs silts līdz vidējai locītavai varēs iet lekt āliņģī pēc konserviem. ideja ir salasīt pēc iespējas vairāk konservu šaibas vienā ielecienā. ja pārkāpj līniju tiek skaitīti soda punkti. var notēlo mirušu, bet tad jāpaliek zem ūdens ilgāk. tiesnesis novēršas nolaistu skatienu un var lekt ārā tīrs no soda punktiem un notraušot mazās, lipīgās mušas nesties uz peļu slazda pretim jaunajam krastam abyss | | 8:03p |
pirtī var ieietie dažādi. tā pat arī dažādi var iznākt. ja ienāk pa priekšu, tad ārā jānāk no aizmugures. ja labi sarunā tad var nākt pa priekšu atmuguriski. ja neko nerunā, tad vienkārši jāpaklausa tam kā saka kaut kāds likums, kurš uzrakstīts un atsauce norīta. un tad katru reizi, kad gribas to nelieti pamainīt, pāraudzināt, pārlodēt, tad šis saka, bet ko tad tu draudziņ gribi lodēt, manis taču nemaz nav.
tad, varu pačukstēt priekšā, var viņam pajautāt, bet kas tad runāj, ja tevis nav? viņš ir gudrs, viņš atbildēs, ka tu to visu iedomājies, gan to kā viņam jautā, gan to kā viņš atbild. viņš tev vēl var visu ko sastāstīt un tad ir cauri, vienatnē var ar visām tām viņa izraisītām domām cīnīties līdz bezgalībai, kamēr izgaist pēdējās rozīņu čauliņas.
izeja ir papagailī. vajag pārvērsties par krātiņu un ar vienu roku lēnām tuvināt savam degunam brīdi, kad satversi to un palauzīsi restītes tā ka pa vienu nāsi ieelposi, bet pa otru izelposi. kamēr tas notiek var izstīvēties ārā. pavisam labi, ja kādā no tuvāko dienu sapņiem sapņoji vai sapņosi ka ēd ziepes. tad tavs vēders būs ierāvies un slidens. turklāt kādu no burbuļiem varēs palaist lai novērstu sargu aizdomas par ēnu pārvietošanos.
skolā katram mācīja par lielo tautu staigāšanu. centīgiem stāstīja arī par to kā ģērbties tādās reizēs. un viņi tagad mūžīgi mūžos staigā āmen | | 10:16p |
nav atdeves | | 10:18p |
ir neliela sūce. es pats liela ūdre. viss taču kačā. māstrihtas līgums kabatā. meteņi, petenes
košļā gumijas papīrus sudraba katafalks
mušmires sijājas
zelta graudiņi sarunājas
mēnešbiļetes rindā pēc piena caurlaides
mēs mūsu kolhozam šonedēļ piena pārstrādi dāvinām. piecas dienas bez porcijas dzīvojam, meklējam, saskaldam, mūsu acīs dzīvo kolosāls
dolomīta laukumiņš mašīnu nolikt un sasvērties
mēs, šeit kolhozā, esam deviņi
mūs šeit kohozā cienā un godā. mūs pašūtās sedziņās ietītus uz galda tur un mēs atkūstam kopār ar sveces parfīmu
kokogles, tās gan senas, sēž ešalota kājgalī, meditē ārā no iekšas mazas pārslas un dūko
mēs uz mežu sarkaniem matiem
mēs no meža aulekšiem dejo
kūleņus met un meklē un |
|