Es spītīgi atstāju radiopulksteni uz veco - ziemas laiku - un miegs man spītīgi nenāk pēc tā jaunā laika. Es domāju, radiopulkstenis manās mājās ēd vairāk elektrības, nekā es ēdu viņa radio un viņa laiku, un es varētu atdot kādam, kam tā būtu lielāka vērtība, tā resursu patēriņš būtu sevi attaisnojis. Tāpat es domāju, reizi nedēļā attaisot pastkasti, izņemot, izčamdot un ieliekot atpakaļ čupu ar krāsainām ēdienu un šmotku reklāmām. Doma tāda - manis dēļ jau viņi tās reklāmas mazāk nedrukās, bet, ja manā pastkastītē nekas vairs nelīdīs iekšā, reklāma tiks aiznesta kādam citam, un varbūt tam kādam citam interesēs nu kaut par mikrogramu vairāk, un šis krāsvielu un papīra atkritumpasaulē ienākšanas akts būs sevi kaut mazliet attaisnojis. Ja reklāmas drukātu uz avīžpapīra, vismaz zābakos varētu sabāzt!