Posted by [info]au on 2025.03.04 at 16:26
es nevaru pabeigt Neiburgu:
otrās grāmatas otrā puse lasās smagi un lēni, jo mēs taču zinām, kā tas viss beigsies

Posted by [info]au on 2025.03.04 at 16:25
tomēr ziema paskrēja ātri, es pat nepiefiksēju, ka jau kādu laiku no rītiem mostoties ir gaišs.

Posted by [info]krii on 2025.03.03 at 18:16
No interneta dzīlēm: "Cik zīmīgi, ka vienīgā latviešu filma, kura saņēmusi "Oskaru", ir tā, kurā neviens nepasaka ne vārda."

Posted by [info]f on 2025.03.03 at 17:34
Tags:
es tiešām domāju, ka straume oskaru nedabūs. nevis tāpēc, ka nebūtu pelnījuši, bet tāpēc, ka tas ir oskars, un tā ir amerika, un nav īsti pēc viņu drēbes. tāpēc, septiņos no rīta atverot ziņas, un kā pirmo ziņu redzot, ka oskars ir, man bija ļoti, ļoti patīkams pārsteigums un visu dienu drusciņ pacilāti, tiklīdz to atcerējos, tā, it kā pati būtu roku pielikusi. tāpat kā ar hokeja bronzu, - kuram gan vairs rūp tie citi oskari šogad!

Posted by [info]ulvs on 2025.03.03 at 13:54
Neviens negaidīja, ka PSRS "guļošie aģenti" pārņems varu tās pašā centrālē un centīsies iznīcināt visu, ko Rietumu pasaule cēlusi kopš WWII.

Posted by [info]missalise on 2025.03.03 at 07:22
Ir briesmīgi būt cilvēkam ar sirdsapziņu mūsu laikos. Tevi lielākoties neviens nesaprot. Tu cīnies, jo zini, par ko tu cīnies. Tevi nesaprot un bieži vien pat neatbalsta tie, kuru labā tu to dari. Viņi tavu darbu labākajā gadījumā pamana tikai pēc ilga laika. Cilvēki nesaudzē savus varoņus. Viņi saka - nu, ko tu ņemies, dari tāpat kā visi. Bet ja nebūtu to dažu cilvēku, kuri dzīvotu saskaņā ar to sirdsapziņu, tā pasaule jau sen būtu sabrukusi. Mēs taču visi esam saistīti. Un katrs sīkums liekas kopā tādā lielākā puzlē, kas veido mūsu pasaules kopējo bildi.

Man ir tāda sajūta, ka es tiešraidē skatītos Romas impērijas sabrukumu. Un priekšā būtu gaidāmi tumšie laiki.

Posted by [info]missalise on 2025.03.03 at 07:22
Flow dabūja Oskaru, šis gan vēsturisks notikums. :)

Posted by [info]black_robin on 2025.03.02 at 20:10
Man nepatīk apzīmējums 'solo vecāki', kas ir kļuvis par politkorekto versiju agrākā 'vientuļā māte/tēvs' vietā. Es saprotu, ka nodoms ir bijis labs - ja vecāks ir viens, tas varbūt nenozīmē, ka vecāks ir tiešām vientuļš vai arī, ka ar vecāku kaut kas nav psiholoģiski kārtībā vai, ka vecāks nav spējīgs parūpēties par savu atvasi un, ka viņiem nevar būt laba un pilnvērtīga dzīve. Tai pat laikā, divi vecāki bērnam ir labāk nekā viens - jā, var būt visādi izņēmumi, bet..tie ir izņēmumi. Nomainot 'vientuļš' ar 'solo' tiek izmainīts vēstījums, ka, atšķirībā no 'vientuļā', kam ir izteikti negatīva konotācija, 'solo' ir kaut kas pozitīvs un labs, kaut kas līdzvērtīgs diviem, bet tā nav. Abi attiecību veidi nav līdzvērtīgi - tie nav arī nosodāmi, bet nav līdzvērtīgi. Un, manuprāt, nav īsti pareizi nomainīt vārdu, lai padarītu par pozitīvu kaut ko, kas tāds nav.
Pirms pār mani gāžas pārmetumi, man šīs lietas nav svešas, es augu ģimenē ar vienu vecāku un pēdējais, ko manai mammai toreiz vajadzētu, būtu, lai kāds viņu no 'vientuļās' pārsauc par 'solo', lai neaizvainotu viņas jūtas.

Posted by [info]black_robin on 2025.03.02 at 18:44

Posted by [info]black_robin on 2025.03.02 at 18:40

februāris/marts

Posted by [info]inese_tk on 2025.03.02 at 18:50
Garastāvoklis:: hvz
Mūzika: Sacred Paws - Life's Too Short
1d bija tikšanās ar vidusskolniecēm, kas darbojās kaut kādā līderu pulciņā. viņas pašas mani uzrunāja. tas bija negaidīti un savādi. tikšanās laikā, uzzināju, ka es esmu izkonkurējusi Sniedzi un vēl šo to (esot balsots par to, ar ko tikties) - ok, jūtos pagodināta, bet kāpēc tāda izvēle? kad kolēģe tikšanās beigās prasīja ko jaunkundzes paņems sev no šīs sarunas, vairums pārsteidzoši atbildēja, ka mūsu morāli par mūsdienu jauniešu komunikācijas kultūru. tas arī bija negaidīti. bija ļoti skaista saulaina diena ar debešķīgi zilām debesīm.
2d no rīta mazliet karma jogas (atkal šo un to pakalpoju Mudītei). bet tā visu dienu jutos diezgan drausmīgi. pārsvarā fiziski, bet nu arī emocionāli grumpy. nevarēju saprast vai man nav pielipis un nesākas tas pats slimums kas K (bija temp drusku virs 37, bet nekādu citu simptomu, izņemot grumpIness). dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju un biju ļoti neproduktīva. ejot pēc malkas konstatēju, ka ārā ir normāls pavasaris - saulīte cepina un ir pa īstam silts. tāpēc īsi atklāju dārza sezonu - iesēju siltumnīcā redīsus un salātus un sametu pa virsu sniegu. nolūza gabals priekšzoba (vai izkrita plombe - not sure, laikam jau ticamāk, ka plombe).
3d jutos labāk un biju pat samērā produktīva darbā. dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju. aizgāju laicīgi gulēt, bet vispār nevarēju aizmigt un nodarbojos ar pilna mēroga overthinkingu.
4d ar mokām piecēlos pēc pāris gulētām stundām. dienas lielāko daļu pavadīju sēžot Kurtuvē, pasākumā "Kultūra un radošās industrijas Vidzemē". bija interesanti, man kopumā patika. pēc tam skrēju uz Rīgu skatīties Sibīrijas haiku. tas bija ļoti, ļoti, ļoti skaisti un arī ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi. skatoties nevarēju nedomāt par kontekstu ar esošo politisko situāciju. beigās ļoti gribējās raudāt, bet likās, ka, ja sākšu, tad nevarēšu apstāties un tam man nebija laika - bija jāskrien tālāk - satikt Mārci. nosēdējām Aleponijā līdz vienpadsmitiem un ļoti, ļoti forši parunājāmies. īpaši par self abandonment attiecībās. tad kāpu mašīnā un devos viena tumsā pie savām baltajām šosejas līnijām. atbraucu mājās, iekurināju krāsni un, nesagaidījusi, kad varēs aizvērt šīberi, izrubījos.
5d cēlos uz treniņu. braucot gandrīz trāpīju lielā stirnu barā, kas lidoja pāri grantiniekam. paldies perifērajai redzei. treniņš bija megaforši. zirdziņš bija ļoti hot. Martai Valensis arī bija hotāks nekā parasti. Reinis prasīja ar ko mēs viņus barojam. noliku zirgu stallī un braucu darbēt. treniņš bija tik foršs, ka iedeva prieka un enerģijas būstu, ar ko pietika gandrīz līdz vakaram. sāka pamazām sāpēt izkritušās plombes zobs, bet pie savas zobārstes tieku ātrākais 4d. vakarā darbiņā bija Bētiņa un Čukura koncis + es biju sarunājusi savu uzacu ukrainieti, ka būs viņas ukraiņu biedrība ar našķiem un vāks ziedojumus droniem. tas viss arī bija ļoti, ļoti skaisti un arī bēdīgi. un es skatījos uz tiem ukraiņiem un domāju, gan par Sibīrijas haiku, gan esošo politisko situāciju un, ka viss liekas tādā dirsā. ukraiņi arī klausījās koncertu un Ansis ar Artūru bija netīšām salikuši savas ukraiņu dziesmas praktiski tikai no vietām, no kurām bija tie klātesošie ukraiņi. pēc konča ukraiņi mani mīļoja un bučoja un sakrāmēja līdzi savus našķus. es nesaprotu kā viņi to vēl spēj vilkt un turēties un ņemties. bet es netieku galā ar savu vieglo dzīvi. atbraucu mājās. tumsā pamanīju, ka uz Vilnīša kapa uzziedējuši sniegpulksteņi. atkal apraudājos. izlasīju ziņas par Trampu un Zelenski. izdzēru 4 šotus ruma un aizgāju gulēt.
6d sniga sniegs. atkal neizgulējos. piecēlos, sanesu malku, iekurināju, apraudājos. likās, ka vajag iziet ārā vai aizbraukt uz stalli, bet neizgāju un neaizbraucu. darīju neko. tad gulēju diendusu. tas gan bija labi. kad sanāk saldi pagulēt, dzīve uzreiz kļūst panesamāka. pamodos ap astoņiem. kādu laiku vēl kvernēju. tad savācos, nomazgāju traukus, mazliet pabungoju un padarīju jogu. nenāca miegs. ielīdu eds, paskatījos, ka esmu vinnējusi vid loterijā.
7d diezgan labi pagulēju (lai gan svīdu un mainīju 2 t-kreklus), sapņoju vībotnes tējas sapņus (piemēram, par milzīgu jūras ērgli). atkal apraudājos tīrot zobus (laikam mans jaunais trends). izraku attaisnoto izdevumu čekus. iegāju eds, konstatēju, ka šorīt nodokļu loterijā laimētā summa ir gandrīz par 100 eur lielāka, nekā kad skatījos naktī. diezkāpēc? savadīju čekus, iesniedzu, varbūt sanāks kaut ko atlikt malkai. aizbraucu uz stalli, zirgs bija tāds trauksmains jau pie seglošanas, jāšana atkal likās visai suicidāla doma. bet gribēju paskatīties, kas notiek lucernas laukā. tur bija lielākoties par mīkstu, bet iztraucējām lielu stirnu baru. zirdziņš nezkāpēc izdomāja lēkšot viņām pakaļ un es kādu laiku to ļāvu. bija fun. dabūju adrenalīna šotu. redzēju un dzirdēju pirmo DZĒRVI. kamēr biju prom, bija atbraucis K un gulšņāja ar migrēnu. bet drīz cēlās augšā, tad ēdām, dzērām kafiju un kečapojām.

Posted by [info]juvenal on 2025.03.02 at 17:17
Pa ilgiem laikiem beidzot biju kino un noskatījos Konklāvu. Lasu arī grāmatu un tajā biju ticis līdz pirmās balsošanas dienas beigām.

Lielais skats. Viduslaikos disputi par universālijām bija centrālā filosofijas tēma. Vai idejas (koncepti) ir dotas (piem., Dieva radīšanas plānā) - reālistu skats (Aristotelis, dominikāņi), vai arī idejas rodas līdz ar vārdiem, kuras valodīgi prasmīgas būtnes pieškir saviem vērojumiem - nominālistu skats (Platons, franciskāņi; bet piesardzību, jo A.I. ir franciskāņu terciāriete, bet viņa ir stingri Aristoteļa-Toma-reālistu pusē). Tam ir arī ētiskas sekas - vai būtnei ir jādzīvo tā, kā to prasa ideja, pēc kuras līdzības būtne ir radīta? Un vai nevar rasties jaunas būtnes līdz ar jaunu ideju (kā to rāda Wolfrāma universu attīstība)?

Mūsdienās šis disputs turpinās, un kā jebkura pietiekoši formāla lieta, tas ir reducējies uz piemēru un kontrpiemēru izpēti. Un, visinteresantākie gadījumi, kas arī uzrunā vispersoniskāk, ir 6. baušļa matērijas piemēri. Tāpēc galīgi nav nekas slikts vai prasts tas, ka mūsdienu sabiedrība satraucas vairāk par gejiem un transpersonām, nekā par eņģeļiem un grifiem. Diskusija tomēr ir par to pašu.

Arī MI ir šī diskusijas turpinājums - vai izmantojam pārraudzītu mašīnmācīšanu ar predefinētiem konceptiem, vai arī konceptiem ļaujam atklāties pašpārraudzītā mašīnmācīšanā.

Un filmas ideja tad bija arī par to: godīgs, ticīgs cilvēks, kas piedzimis "nepareizā" ādā un grauj iepriekšnoteiktu ideju robežas, labticīgi seko mācībai un tiek pieņemts gan no "gaišo spēku puses", gan no tautas puses (pēdējā aina, kurā dekāns dzird pūļa sajūsmu).

Cik šis stāsts ir ticams un vērtīgs? Aspekti ir:

1) filma parādīja konservatīvo un liberāļu pretnostatījumu un tāds patiešām ir. Piem. Rynne grāmatā par II Vatikāna koncilu tās cīņas ir minētas vai par katru koncila dokumentu. Par latīņu valodu vs. tautas valodu un par tradicionālo liturģiju vs atvērtību. Par centrālo pāvesta varu vs. bīskapu tiesībām (kuras liberāļiem ir svarīgas, lai varētu savus jautājumus virzīt vismaz lokāli). Par vienīgo patiesību un pestīšanu vs. pestīšanu caur citu ticību ceļu (jā, jā, tas patiešām ir pieļauts!). Un tad - pēc šīm lielajām lietām - diskusijas var piezemēties arī 6. baušļa konkrētībā.

2) Tomēr Baznīcas dalījums konservatīvos/liberāļos un laicīgās pasaules dalījums ir ārkārtīgi atškirīgs. Baznīca ir ārkārtīgi humāna un ir par nabadzīgo, darba cilvēku, migrantu, minoritāšu aizstāvību un to atbalsta gan liberāli, gan konservatīvi pāvesti. Piem., Caritas in Veritate tapa tieši Benedikta XVI laikā. Un tāpāt sociālās enciklikas pirms viņa, par kurām Mežvinskis tagad tik daudz raksta. Protams, Baznīcā ir izņēmumi un samērā lielas konservatīvo grupas ir par nežēlīgu brīvo tirgu, par zelta standartu, sociālo sistēmu izbeigšanu, utt. Laicīga pasaulē liberāļi parasti par BLM=(ALM-sociāli_ekonomiskās_tiesības) un mūsdienu konservatīvo-populistu koalīcija tomēr virzās uz ALM, kas ietver sevī arī strādājošo sociālos jautājumus. Redzēs gan, kas no tā sanāks.

Tāpēc, ja wokes gribētu identificēties ar filmas liberāļiem, tad to darīt var, bet īsti patiesi tas nebūtu, jo wokes tomēr ir nežēlīgas biznesu kalpones, kas būtībā ir par ekspluatāciju ignorējot darba cilvēku sociāli-ekonomiskos jautājumus. Piemēram, cik daudz wokes aizstāv Globālos Dienvidus. Necik! Nu re!

3) Filma nebija īsti godīga, jo visādus pārkāpumus atrada tikai un vienīgi konservatīvo pusē, bet liberāļi bija gaiši kā eņģeļi. Bet, škiet, tas tomēr arī atbilst realitātei. Bet varbūt tādai realitātei, kurā liberāļi šad un tad nododas panteistiskām mistērijām un nemaz nesajūt tās kā grēku, jo sirdī un savos spriesumos tās arī neuzskata par grēku. Grāmatā gan dekāns Lomelli bija parādīts kā caurcaurēm škīsts cilvēks.

4) Filmas un grāmatas stāsts ir vairāk izklaidējošs un mazāk literārs pētījums garu dzīvē. Filma un grāmata liberāļu un konservatīvo pozīcijas rāda kā akmenī iecirstas un nemainīgas. Dzīvē droši vien katram ir savas ceļš un dzīves gudrība, kas viņu ir novedusi vienā vai otrā nometnē un ne vienmēr šī piederība ir skaidra, nemainīga, izsāpēti pabeigta un bez šaubām. Un tieši šīs nianses laikam ir tās, kas rada literatūru. Bet arī bez šīm augstakām matērijām, grāmat ir ļoti labs stāsts. Daudz trāpīgu novērojumu, cilvēcisku, tēlus bagātinošu detaļu, daudz emociju, domu, izlemšanu.

5) Grāmatu lasot var iedomās izstaigāt reālo Vatikānu (precīzāk, tā Austrumu malu), redzēt, ka kardināli patiešām tērpjas "scarlet" krāsā un nevis tumšākos toņos (kā filmā). Arī kāpnes un plafoni no citām laicīgajām pilīm filmas ainās bija zināmā mērā traucējoši. Vatikāna reālijas ir tik būtiski ieaustas vēsturē, ka aizstāt tās īsti nevar.

Vai šāds stāsts varētu patiešām dzīvē notikt? Man liekas, ka varēu. Tikai filma laikam finālu parādīja kā nebinaritātes uzvaru. Bet reālā dzīvē Baznīcā Inocenta ievēlēšana būtu karitātes un žēlsirdības uzvara un tam gandrīz vai nebūtu nekādas nozīmes, ka to īsteno nebināra persona. Un šādas fināla pavērsiens būtu nepatīkams un nederīgs gan wokēm, gan arī Oskaru kūrētājiem. Un (lasījis neesmu) to droši vien izlaistu arī īstie recenzenti no saviem sacerējumiem.

Kopumā man filma nepatika un arī pati fabula ne visai. Daudz interesantāk būtu bijis skatīties stāstu, kurš nav centrēts ap nebināritātes jautājumu. Vairāk par teoloģiskām tēmām. Tieši tāpēc "Jaunais pāvests", "Divi pāvesti" vai arī jebkura Netflix šausmene ar katoļu eksorcistu dalību ir krietni interesantākā. Lai gan, jāatzīst, ja filmā būtu nevis nebināra persona, bet SAS vīrietis, tad tā man patiktu.

---
Citās ziņās. Kreisie esot satraukušies, ka Amazon Bezos no Washington Post esot izmetis jebkuru brīvā tirgus un personisko brīvību kritiku. Vai brīvais tirgus ir labs? Uz šo var meklēt jautājumu zinātnes taisīšanas kontekstā.

Bezos prāt (kā es to iedomējos) - publiskai zinātnei ir jābūt minimālai un tās augļiem ir jābūt visiem pieejamiem. Īstā zinātne lai top uzņēmumu R&D laboratorijās un šī zinātne ir vai nu slepena (kā Tesla vai daļēji Amazon) vai arī izpausta tikai caur gataviem patentiem un to pavadošiem rakstiem.

Man šis kaut kā nepatīk. Man liekas, ka tieši fundamentālā zinātne ir visgrūtākā, prasa visvairāk jaunas domāšanas un tieši tā ir vismazāk atalgota. Man tas neliekas godīgi. Bet brīvā tirgus pieeja saka, ka tas esot OK.

αἰαία

Posted by [info]sramgni on 2025.03.02 at 13:23
Aeaea.

Posted by [info]aborigens on 2025.03.02 at 00:26
es tak beidzot nopirku to pannu. "mīlestības mēnesī par puscenu" bija rakstīts skatlogā.

Uz priekšu 20