Citu stāsti ekrāna atspīdumā

līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums.
kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē.
gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi.
kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā.
+joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis.

AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!!

pamanīju vienu cibas strīdu, kurš man šķita pietiekami interesants, lai par to izveidotu ierakstu. runa ir par goldie un ulvs (zem viņa ieraksta 'mana ciba in a nutshell')

goldie principā diezgan precīzi pateica to, ko es personīgi domāju. protams, reizē arī katrs cilvēks raksta savā cibā kā vien vēlas - more power to you and everyone, un tas ir labi, ka mums ir tāda iespēja, jo tas pasauli padara maķenīt interesantāku.

labi ir arī tas, ka mēs varam izteikt savas domas par citu rakstīto, ja ir tāda vēlme un te nu man jāsaka, ka, piemēram: "Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti." man neizskatās pēc mēģinājuma lietot precīzu valodu, bet gan, gluži otrādi - tas ir veids kādā samērā vienkāršu domu ar valodas palīdzību samuhļīt un padarīt pēc iespējas mazāk pieejamu. un priekšstats kāds no tā rodas (personīgi manas domas, es varbūt kļūdos), ir, ka te mērķis ir pavisam cits - demonstrēt filozofisku dziļumu, bet teksts dvašo nevis pēc gudrības, bet gan pēc diezgan neveikla, performatīva mēģinājuma izklausīties gudram.

man nav alerģijas pret svešvārdiem, es mēdzu lasīt dažāda veida literatūru un man šķiet, ka laba valoda ir saprotama un organiska - tas ir tā, ka lasot tu intuitīvi jūti, kā autora domas plūst, ko viņš mēģina pateikt un kā šajā plūdumā viss saskanīgi 'iederas'.

kā vēl viens apstiprinājums šādas ne-organiskas (saukšu to tā) valodas lietojuma motīviem, manuprāt, ir arī ulvs pēdējais komentārs tajā diskusijā - pēkšņi sākt skaidrot, kas ir epistemoloģija un - kas ētika. diskusijas kontekstā pēc tā nav pilnīgi nekādas vajadzības, tas atkal izskatās kā neveikls mēģinājums performēt filozofu.

protams - ukrainā dronu kari dzīvo savu dzīvi, kas tiek uzraudzīta

mums ir tādi droni kā krieviem - nē

mums ir tādi pretdroni kā ukraiņiem - nē

lekt ratos, kas nav vēl pusceļā nahujam - tikai priekšvēlēšanu haips un ļūrļoņa

kad sapratīs, kas labāks, tad būs .... bez diršanas

aiz muguras paliek bangojošā jūra, kāds autoostā pamanīts vīrietis ar tik zemu noslīdējušiem lūpu kaktiņiem, it kā viņam nekad dzīvē nebūtu bijis, par ko pasmaidīt, un 6 kopābūšanas mēneši, kas ir bijuši skaistākie mēneši manā dzīvē.
šodien un bieži pēdējā laikā esmu krekliņš ar uzrakstu "what are you afraid of losing, when nothing in this world actually belongs to you?”
klausos deep forest - burundi suite.
visu to albumu gaidu.

Sapnī tētis teica, lai viņu apglabā metāla zārkā, atbildēju: "tu jau esi urnā!"


Šodien viņam dzimšanas diena

Simultaneously reading less than five books is a sign of weakness.

Kino bija tāds posms, kad mīlestība bija gatava pārvarēt ētiskus, sabiedrības normu un veselā saprāta šķēršļus. Dažas filmas no deviņdesmitajiem labi varētu derēt dzeršanas spēlei, kad ir jāierauj šots katru reizi, kad tev gribās iekliegties - consent! Ar to es gribēju teikt, ka es atceros naratīvu par to, ka iniciatīva ir vīrieša atbildība, un pašpārliecinātība vienmēr uzvar.

Tomēr kas kaiš vīriešiem, kuriem šķiet, ka viņu aktīva vai pat psihotiska rīcība iekaros sieviešu sirdis? Kā var no divām sarunām par augošām degvielas cenām uzburt liktenīgu vīziju par happily ever after, un veikt darbības šīs vīzijas iespaidā? Es saprotu, ka divpadsmitgadīgs pusaudzis var būt apmaldījies savās sajūtās un empātijas trūkumā, un tā viņam varētu būt pirmā mācība viņa turpmākajā romantiskajā dzīvē, bet tik pat labi tie var būt arī vīrieši ar bērniem un sievām. Un būtu ērti viņus salikt visādās sociālās un vērtību kastītēs, bet relatīvi nesena pagātne mums demonstrēja, ka inteliģetais liberālais burbulis nav pasargāts no šīs parādības, un vīrieši stipri pēc pusmūža veic visādus pusaudzīgus gājienus. Es pie tam neesmu pret pusaudzīgiem gājieniem mūža garumā, bet ir starpība, vai no tā ciešs latenas stabs, tevis paša veselība, vai kāds cits cilvēks. Man šķiet, ka spēja izvērtēt savas rīcības sekas un uzņemties atbildību ir fundamentāla pieauguša civlēka īpašība.

Ironiskā kārtā šo visu sanāk rakstīt tad, kad fonā rēgojas ziņas no Filadelfijas - tas gadījums, kad dzīve delivero ļaundarus no multenēm un b-filmām. Es domāju tīri vizuāli.

LLM aģentu vadīta laboratorija

https://www.reuters.com/world/anthropic-quietly-sets-up-biology-lab-it-ramps-ai-drug-program-2026-09-18/

stāstu MI:

reālas nāves robežas. es vnk nejutu bailes. un 2016 es meklēju nāvi, visos veidos, bet ne suicide, pēc feitas. Grieķijas mūķene dzirdēja mani no 2000 km attāluma. kad bija rīgā, teica, ka es jau būtu miris. viņa dzirdēja mani, kaut vispār nekontaktēju ar viņu. zero informācijas. viņi esot klosterī noturējuši dievkalpojumu par mani. viss klosteris. es vnk citādi neidzīvotu. es reāli gāju uz nāvi. atsūtīja lauru, uzreiz pēc grieķijas meitenes vizītes rīgā. grieķijas meitene redzēja, ka esmu totāli izsalcis pēc sievietes. es iedzēru 50 g, un paskatījos uz viņu, kā sievieti. pirms gadiem viņa bija hypersieviete, gribēja mani, kamēr nebija mūķene.

ps. Gunta viņai nenozīmēja neko. brīvi ieradās, dzīvoja pie mums. mašīna Lada, bagāžniekā visa garderobe. Gunta viņai bija pārpratums. viņa redzēja "pamet Guntu. tev atbrīvosies visa pasaule. tu mokies". tas nekas, ka viņa smējās Guntai sejā.
es gan tāds nopietns, Gunta ir mana, nav jautājumu, kaut ciešu. grieķijas meitene iespēra pa pakaļu "pamet now". es arī izdarīju. pārdevu mašīnu, un aizpisos uz norvēģiju. tas bija 2000. atgriezos pie Guntas. viņa izkusa. jau noraudājusies, ka džeks ir reāli atteicies. tas bija skaists vakars. es nemazgājies, nodzīvojis 2 dienas norvēģijas cietumā, atsūtīts mājās caur Kopenhāgenu. Gunta klausījās Mumi Troll, mūsu mīļāko apsņaukšanās mūziku. gaismas low. visa pasaule apgriezās otrādi. es esmu, ļoti ierobežots "es palieku tikai vienu nakti". izrādījās nākamie 10 gadi. Gunta dzīvoja arī pie manis. es protams aizgāju prom pēc nedēļas, īrēju istabu. kaķis mūs izmeta no mājas. ļoti agresīvs dzīvnieks. Gunta pārvācās pie manis, jo mājās palikt nozīmēja nenormālu uzbrukumu, saplēsīs divus pieaugušus cilvēkus asinīs. mēs gājām uz slimnīcu. man sasēja roku, Guntai šuva pieri

pps:
kaķi mēs totāli mīlējām. viņa bija karaliene. es biju vienīgais, kurš drīkst tuvoties. tajā reizē pat es nē.
tik skaists dzīvnieks. nemeklēšu bildes, bet viņa ir izdota grāmatā uz vāka, kad vajadzēja melna kaķa bildi. stalta visus 19 gadus. viņa jutās ar mani kā pāris. to nevar apstrīdēt neviens.
es dzēru, griezu rokas, klausījos NIN, kad viņa aizgāja. bet atnāca laura. Kate redzēja "beidzot viņam ir cilvēks. es drīkstu iet prom"

ppps:
Apblabāju pie Gata dārzā. Es reāli nezināju kur likt Kates līķi. Es dzēru, un skatījos uz saldētavu. Tur guļ manas mīlestības ķermenītis. Nav šaubu, ka NIN uz visu skaļumu, grieztas rokas, skatoties uz saldētavu. Man bija vikingu ideja: uztaisīt plostu, palaist Daugavā degošu, tieši centrā. Gatis noraidīja, ka tas beigsies ar policiju, un apdegušu kaķa ķermeni. Aicināja apblabāt viņa dārzā.

Meitenēm patīk 2 narkotikas. Kokaīns un ecstasy. gluži kā man. Mani sievietes fiziski izģērbj realitātē, kad uz drogām. Es pretojos, bet viņas dara. Es still neļauju, es zinu, ka tevi per drogas

Es iesaku kokaīnu. Izdosiet lielu naudu par neko. Man reāli nestrādāja. Man vnk bija dahujā naudas, un why not

Ziemā, kad intensīvi šņaucu kokaīnu. bija lētais gals. varēja dabūt gramu par 35 latiem. es nenormāli strādāju. top level, es dabūju 800 latus dienā. parasti tikai 400-500. un tad stāvu mašīnu rindā. nekas nekustas, jo dzelzceļš slēgts. es izbesījies, kokaīns nāsīs, un ļoti vajag dirst. atrisinājās, tiku līdz Statoil. man bija tik pohui, ka dirsīšu pie mašīnas

Par kokaīnu. es nezinu, man tā ne īpaši, kaut atstāju 2K naudā.
Es redzēju, kas ir narkotiku pārdozēšana. Kokaīns. Es stāvēju pie loga, rāvu elpu. Kā vnm neteicu draugiem, ka mirstu. Pizģec, izdzīvoju

šonedēl amekasosi paziņo, jā, tā ir - viņiem kosmosā ieroči

zajebiss - nu bij taču čuika ņuha un poņa

Gunta. Kokaīns pirmkārt. Viņa ģībst no kokaīna. Esmu arī drāzis uz coke. Viņai acis gāja spolēs

ja nerunājam par fizisko ķermeni, bet par interesēm, ieradumiem, temperamentu utml, tad tie starp dzimumiem atrodas tādos kā klasteros un tur ir pietiekami daudz pārklājumu.

te vēlos pieminēt vienu lietu, kura atrodas, manuprāt, gandrīz eksluzīvi vīriešu klasterī - nesaku, ka neviena sieviete nekad to nav darījusi, protams, gan jau kādas kaut kur ir un dara. tas par ko es runāju ir... (klusumu zālē): power scaling!

tas ir īpašs fenomens. man tiešām nekad nav nācies novērot, ka sievietes varētu diennaktīm strīdēties, kurš izdomātais tēls ir stiprāks: stiprāks no šada rakursa, bet vājāks atkal no šāda, bet kādreiz bija ar šādu spēju un vēlāk attīstīja šādu un, ja runa ir par viņa pilno potenciālu, tad tas ir daudz lielāks, jo līdz šim viņš ir tikai - TIKAI - pielietojis kādus 30% no tā ko viņš EKŠELĪ var. vai arī - šim ir lielāka precizitāte un sadarbošanās, bet šis atkal sucks when it comes 1:1. and it goes on and on and on and oooon. [es šo fenomenu nekādi nenosodu, pieminu to tikai tāpēc, ka man tas šķiet diezgan neraksturīgs sievietēm]

prasīt, lai mani soda - gluži nē, bet drosme būt sev man šķiet ļoti laba un iedvesmojoša lieta, kuru es arī vēlētos vairāk. tikai, kā jau ar visu, tur ir jāuzmanās neiekrist galējībās. viens ir sekot savai sirdij, bet kas cits - sākt ripot grāvī, tāpēc citi cilvēki - īpaši tie, kuri mums ir nozīmīgi un kurus mēs augstu vērtējam, reizēm ir labs indikators tam vai mēs attīstāmies vai ejam sviestā. reizēm viņi var kļūdīties, protams un reizēm vari kļūdīties tu pats, bet - lielās līnijās viņi ir kā rāmji, kuri ir vajadzīgi. varbūt to varētu ekstrapolēt arī uz visu sabiedrību kopumā - ideālā variantā jā, bet diemžēl vēsture rāda, ka arī liela daļa sabiedrības var vai nu saiet sviestā vai arī būt ļoti inerti citreiz pat pret visnegantāko sviestu.

man tiešām neko daudz nevajag. sievieti. vārdam nav nozīmes. dzīvokli, kas man jau ir. mūziku. pietiks