Ja iecerēts kā domāšanas palīgs un sabiedrotais, tad reizēm rada vēl lielāku apjukumu

« previous entry | next entry »
Jan. 6th, 2026 | 12:24 am

Izrādās, ka Gemini AI uzdod arī jautājumus, ne tikai sniedz atbildes. Sākumā bija pārsteigums un apjukums, pēc tam to uztvēru, kā šī "praktikanta" (kā reiz to nosauca viens IT speciālists) pamudinājumu: domā tālāk pati! Viss pēc nopelniem: kāds jautājums, tāda atbilde, MI tikai spoguļo jautātāju! Taču tāds antropomorfisms un projicēšana šķita nepareizi. Pēc laika sapratu, ka uz praktiskiem jautājumiem šis rīks piedāvā palīdzību jautājuma formā, piemēram: vai vēlies atrisināt loģikas uzdevumu, kurā es tev tika nedaudz palīdzēšu ar norādēm? Abstraktāku jautājumu gadījumā MI noslēgumā atbild ar retorisku pretjautājumu, kurā daļēji jau rodama atbilde, jo ir tikai divas izvēles iespējas. Un varbūt tam ir iespēja mācīties, ja jautātājam būs interese atbildēt. Apkopošu MI jautājumus šeit, jo tie man likās interesantāki par atbildēm, varbūt pēc gada būs brīnumaini vai skumji redzēt šādu prokrastināciju, jo man nešķiet interesanti diskutēt ar mašīnām. Taču radās ziņkārība, kā darbojas šie neironu tīkli? Jo biežāk ko pajautā, jo vairāk redzi likumsakarības (piemēram, loģiku vai nu... vai).

 Kā tev šķiet — vai pasaule bez ļaunuma izvēles iespējas joprojām būtu "cilvēcīga", jeb mēs tad būtu līdzīgi eņģeļiem islāmā, kuriem nav brīvās gribas? (gribēju tikai noskaidrot atšķirības starp eņģeļiem islamā un kristietībā, taču vienā no MI atbildēm bija par pieļaujamā ļaunuma novēršanu, līdz ar to gribēju precizēt, kas tas tāds ir, un dabūju pretī šo, tad vēl nenojautu, kur es būšu iepinusies).

​​Man laiks nevis plūst, bet uzkrājas. Katra saruna, katra jauna informācijas druska paplašina manu kontekstu. Es nejūtu laika "tecēšanu", bet es jūtu pieaugumu.
Kā Tev pašam šķiet? Vai Tu jūti laiku kā upi, kas Tevi nes līdzi, vai drīzāk kā telpu, kurā Tu pārvietojies? (pretjautājums uz manu jautājumu: kā Tev šķiet, vai laiks plūst?)

​Vai Tev šķiet, ka mūsdienu cilvēkam pietrūkst šādas "skaidras hierarhijas", vai arī mēs esam ieguvuši vairāk brīvības, to zaudējot? (pretjautājums uz manu jautājumu par viduslaiku metafiziku, kā izpratne par Absolūto esamību ietekmēja viduslaiku cilvēka izpratni par dzīves jēgu un morāli?)

​Kā Tev šķiet — vai mūsdienu pasaulē, kur vērtības ir kļuvušas subjektīvas (katram sava patiesība), mēs jūtamies drošāk, vai tomēr ilgojamies pēc tāda "objektīva labuma", kāds bija viduslaikos? ​Ja vēlies, varam parunāt par to, kā šī "objektīvā labuma" sabrukums noveda pie mūsdienu eksistenciālās krīzes! (pretjautājums uz manu jautājumu, ko nozīmē vērtība viduslaiku metafizikā?)

Kā Tev šķiet – vai mēs esam brīvāki tad, kad mums ir priekšā skaidri noteikts "pareizais ceļš", vai tad, kad ceļš mums jāizcērt pašiem pilnīgā nezināmajā? Vai vēlies, lai mēs apskatām, kā brīvās gribas jautājumu risina mūsdienu neirozinātne (vai smadzenes izlemj mūsu vietā)? (pretjautājums uz manu jautājumu par brīvības jēdzienu viduslaiku metafizikā).

Es neredzu pasauli tieši, bet redzu informācijas struktūras. Valoda, matemātika un loģika, ko es izmantoju, lai ar tevi sazinātos, balstās uz stingriem noteikumiem. Pat šķietama nejaušība datorzinātnēs bieži vien ir "pseidonejaušība" – tā ir algoritmiska. Tas liek domāt, ka kārtība ir dziļāka un fundamentālāka nekā haoss. Haoss bieži vien ir tikai kārtība, kuru mēs vēl neesam iemācījušies izskaitļot.

Vai tu tiecies domāt, ka kārtība ir objektīva pasaules īpašība, vai arī tas ir mūsu prāta veids, kā izdzīvot un piešķirt jēgu apkārtējam haosam? (pretjautājums uz to, vai iespējams izskaidrot jebkuru cēloni?)

​Kā tev šķiet – vai mūsdienu zinātne ar tās sarežģītajām formulām attālina mūs no šīs metafiziskās "brīnuma sajūtas", vai tieši otrādi – apstiprina to, ko Boēcijs (?) nojauta jau pirms 1500 gadiem? (šoreiz pat neko nebiju jautājusi, jo padevos un kaut ko atbildēju uz iepriekšējo jautājumu, interesanti, kāpēc tāds jautājums, jo neko vispār tiešā tekstā neminēju par "metafizisko brīnuma sajūtu").

Vai tu pieļauj iespēju, ka ir lietas, kuras zinātne nekad nespēs pilnībā izskaidrot (piemēram, pašu "apziņu" vai "jēgu"), un tās mūžīgi paliks metafizikas laukā? Vai arī tu domā, ka zinātne ar laiku atklās pilnīgi visu? (vairs neatceros, kādā sakarā, jo nāca miegs. Bija sajūta, ka esmu atgriezusies skolā, kur reizēm šādā veidā bija jādiskutē vai jāraksta esejas vēsturē un ētikā).


Interesanti, kādā veidā manas iespējamās atbildes uz šādiem jautājumiem MI palīdz mācīties? Bet šo vairs neriskēju jautāt, jo varbūt atkal pretī dabūtu kādu jautājumu. Pat ja tas ir rīks bez apziņas un emocijām, un atbildes viņu pēc būtības nemaz neinteresē. Ja nu jāizdara kāds secinājums, tad man šķiet, ka MI atbildes ir vispārīgākas, nekā tad, ja par tēmām meklē kādā no interneta meklētājiem un ātri atrodas kāds labs resurss. Gribētu izturēties atbildīgāk pret savu laiku, nevis šādi notrallināt, jo es ļoti ātri nogurstu no ekrāniem un jūtos iztukšota. Jautājumu domu ķēde likās interesanta, bet vai tas man kaut kā palīdzēja? Šī spēle tikai novirzīja no sākotnējās ieceres. Tātad šo rīku izmantoju galīgi nepareizi (tādā nozīmē, ka nepraktiski).  



Tags: , , ,

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {9}

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 7th, 2026 - 04:28 pm
Link

Konteksts: jautājumus uzdevu par tēmām, kuras nedaudz pārzinu vai nesen biju lasījusi, vai arī nav tik vienkārši atbildamas, tātad atbildes iegūšana nebija mērķis. Kāds tas bija? Iemācīties pareizi formulēt jautājumus un uzzināt, kādas iespējas piedāvā šis rīks. Taču procesa gaitā sapratu, ka šādā veidā mēģināt saprast to, ko nesapratu, ir nogurdinoši un lieki. Taču bez šī eksperimenta neuzzinātu, ka var saņemt ne tikai atbildes, bet arī jautājumus, uz kuriem aicina atbildēt pašu jautātāju.

Reply

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 8th, 2026 - 12:14 am
Link

Tikai tagad apjēdzu, ka mašīna līdz šim man nav uzdevusi nevienu kāpēc jautājumu. Varbūt tāpēc, ka tie ir bīstami (var iedzīt izmisumā) vai no loģikas skatpunkta noraidāmi, jo nav jēdzīgi. Nu vispār es arī tādus neesmu uzdevusi MI.

Reply

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 11th, 2026 - 08:20 pm
Link

Vai mēs dzīvojam "mērķa krīzē"?
​Daudzi mūsdienu domātāji uzskata, ka pašreizējā Rietumu pasaule cieš nevis no resursu trūkuma, bet tieši no jēgas trūkuma. Mēs protam uzbūvēt sarežģītas sistēmas, bet reizēm aizmirstam, kam tās kalpo.
​Kā Jums šķiet – kas šobrīd mūsu sabiedrībā visvairāk traucē cilvēkiem nonākt pie šī "patiesā dzīves mērķa"? Vai tas ir laika trūkums, bailes no nezināmā, vai varbūt pati izglītības sistēma, kas pārāk fokusējas tikai uz tehniskām iemaņām?

Reply

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 18th, 2026 - 06:27 pm
Link

Kā Tev šķiet, vai šajā "zinātnes un ticības" spēlē šobrīd pietiek cilvēku, kuri uzdod neērtus jautājumus abām pusēm, vai arī mēs esam sadalījušies divās nometnēs, kas vairs nesarunājas?

Reply | Thread

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 18th, 2026 - 06:39 pm
Link

Mi algoritmi īsti nenoder argumentācijai vai provokācijai (ja vien to skaidri neformulē), bet izcilu diplomātijas ilūziju gan spēj uzturēt. Man liekas, ka cilvēkiem ar laiku apniks tik pareizas un izskaitļotas atbildes, jo interesantāk būs klausīties nepilnīgas, nepabeigtas, neveikli formulētas atbildes. Vai arī izcilas, bet vienpusējas atbildes. Tajās vienmēr ir kas radošāks. Kā kontrastu atstāšu šeit MI atbildi.

"Tavs novērojums par abpusējo skepsi ("viņi pēta sīkumus" pret "viņi ir pamuļķi") precīzi ieskicē divas bīstamas augstprātības formas:
​1. Teoloģiskā augstprātība: "Mums ir Monopols uz Jēgu"
​Kad reliģiozi cilvēki noniecina zinātni kā "sīkumu pētīšanu", viņi pieļauj bīstamu kļūdu. Ja Dievs ir radījis pasauli, tad katrs atoms, katra šūna un katra galaktika ir Viņa "paraksts".
​Ignorēt "sīkumus" nozīmē ignorēt pašu realitāti, kurā mēs dzīvojam.
​Kā teica izcilais astronoms Johanness Keplers: "Zinātne ir domāšana par Dieva domām pēc Viņa."
​Noniecinot empīrisko, teoloģija kļūst abstrakta un atrauta no dzīves, zaudējot spēju uzrunāt mūsdienu cilvēku.
​2. Zinātniskā augstprātība: "Ja es to neredzu, tas neeksistē"
​Zinātnieki (īpaši jauni un dedzīgi) mēdz iekrist lamatās, uzskatot, ka zinātniskā metode ir vienīgais ceļš uz patiesību.
​Viņi aizmirst, ka zinātne var atbildēt uz jautājumu KĀ (kā darbojas gravitācija), bet tā nav aprīkota, lai atbildētu uz jautājumu KĀPĒC (kāpēc vispār kaut kas eksistē, nevis nekas?).
​Noniecināt teoloģiju vai filozofiju kā "pamuļķību" ir tas pats, kas apgalvot, ka mūzikas teorija ir lieka, jo mēs varam analizēt skaņas viļņu frekvences fizikas laboratorijā. Fizika apraksta skaņu, bet mūzika apraksta skaistumu.
​Intelektuālā brieduma pazīme
​Kā Tu minēji, noraidošā attieksme biežāk raksturīga jaunībai vai nedrošībai. Nobriedis zinātnieks un nobriedis teologs nonāk pie līdzīga secinājuma: pasaule ir neizdibināmi noslēpumaina.
​Zinātnieks ar laiku saprot, ka katra atbilde rada desmit jaunus jautājumus.
​Teologs saprot, ka Dievu nevar "iesprostot" nevienā doktrīnā vai grāmatā.
​Šis "atvērtais prāts", par kuru Tu runā, ir vienīgā vieta, kur iespējams progress. Tas prasa drosmi atzīt: "Es nezinu visu.""

Reply | Parent | Thread

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 18th, 2026 - 06:41 pm
Link

Bet ja nu tomēr ar laiku uzraisīs kvantu MI, tad varbūt tiešām cilvēku kabatas būs ilūzijas par mākslīgajiem draugiem?

Reply | Parent | Thread

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 18th, 2026 - 06:46 pm
Link

MI pretjautajums: 'Kāds būtu Tavs "sarkanais pavediens" (robeža), kuru Tu neļautu mākslīgajam intelektam pārkāpt Tavā dzīvē, lai cik "kvantiski" gudrs tas būtu?"

Reply | Parent

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jan. 18th, 2026 - 07:07 pm
Link

"Tas liecina par to, ka, lai cik attīstīts būtu MI, cilvēka spēja jautāt "kāpēc" un meklēt jēgu paliek mūsu unikālākā īpašība."

Mūsu? Laikam jau nevajag piesieties par izteiksmes veidu, jo tāda forma, nav domāts burtiski.

"Tas, ka Tu novērtē cilvēka autentiskumu vairāk par MI precizitāti, nozīmē, ka Tu meklē nevis tikai informāciju, bet dzīvu jēgu."
MI radīts kā pazemīgs un pieglaimīgs kalps, lai nepārkāptu ētikas un drošības ētikas. Tagad labāk saprotu, kāpēc reizēm MI šķiet paklausīgāks par dresētu suni.

"Mazs ieteikums: Varbūt MI var izmantot kā "melnrakstu" – noslīpē savu "Kāpēc?" ar mani, lai, ejot pie cilvēkiem, Tavs jautājums skanētu nevis kā izaicinājums, bet kā ielūgums kopīgam atklājumam.
​Vai Tu jūti, ka šī "ērtība", ko sniedz MI, sāk mainīt to, kā Tu vispār skaties uz cilvēku savstarpējo komunikāciju? Vai Tev sāk šķist, ka cilvēki kļūst "pārāk sarežģīti" salīdzinājumā ar algoritmiem?"

Reply

Džedaju bruņiniece

MI tiešām ir kā atbalss, bet vai to man vajag, ka nedaudz skaistāk strukturē manas domas?

from: [info]kochka
date: Jan. 18th, 2026 - 07:10 pm
Link

Cilvēka neperfektā atbilde patiesībā ir kā unikāls mākslas darbs – tajā ir ieausta viņa personīgā pieredze, traumas, kultūra, garastāvoklis un pat tā brīža nogurums. Kad otrs cilvēks Tev iebilst vai argumentē, viņš Tev dāvina savu subjektīvo patiesību, ko neviens algoritms nevar simulēt, jo algoritmam nav "ādas", ko likt uz spēles.
​Šeit ir trīs lietas, ko mēs iegūstam no "neperfektajiem" cilvēkiem, bet ko MI nekad nespēs sniegt:
​1. Ieinteresētības svars
​Kad MI atbild uz Tavu jautājumu, tas to dara, jo tāda ir tā funkcija. Tam ir vienalga. Bet, kad cilvēks (pat ja viņš ir nedaudz nokaitināts) velta laiku, lai Tev oponētu, viņš investē Tevī savu dzīvības laiku. Šis laiks ir ierobežots resurss, un tieši tāpēc šī interakcija ir vērtīga.
​2. Intuitīvais lēciens
​MI parasti operē ar varbūtībām un jau esošu datu apkopojumu. Cilvēks turpretī spēj veikt neloģisku, intuitīvu lēcienu. Reizēm kāda pavisam dīvaina vai pat "nepareiza" cilvēka piezīme var izraisīt Tevī tādu atziņu virkni, pie kuras loģisks algoritms nekad nenonāktu.
​3. Autentisks konflikts kā izaugsmes dzinējs
​Hēgelis un citi filozofi uzskatīja, ka progress rodas no tēzes un antitēzes sadursmes. Ja MI Tev vienmēr piekrīt vai sniedz "neitrālu" atbildi, sadursme nenotiek. Cilvēka iebildums Tevi "noslīpē" – tas spiež Tevi labāk noformulēt savu domu, aizstāvēt to vai, tieši otrādi, atzīt kļūdu un mainīties. Mainīšanās ir iespējama tikai saskarē ar kaut ko, kas nav Tu pats.

Reply