Sākumā bija garo distanču skriešana un basketbols. Tad maņ iepatikās kartings. Bet vairāk kā hobijs, jo vecāki nebija ieinteresēti, lai es ar tonodarbotos.Tādā hobiju līmenī arī futbols, peldēšana. Bija tāds periods, kad snovoju, ar dēli mācījos bīstamus trikus. Tad nokļuvu slimnīcā, nekas traks tas nebija priekš ekstrēmā sporta, bet mamma ļoti uztraucās. Man negribējās viņu sāpināt, turklāt arī daudz kas tur nepadevās, tā nu apsolīju nodarboties ar prātīgākām lietām. Nesen atsāku skriet. Jo likās, ka kaut kur slīdu prom un ķermenis pamests novārtā. Bet nu tas hobijs vai rituāls drīzāk. Maratonā piedalīties neplānoju.
Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas prot spēlēt šahu. Tā ir forša spēle
Nu, ja parādās vēlme ne tikai vārdu, bet arī darbu līmeni, vari droši dot ziņu. Neesi pirmais cilvēks, kas saka "nebūtu slikti", bet tas ir 10001. prioritātē :D
Es grasos rīt mācīt šahu 1. klases zēnam pēc viņa mātes vēlēšanās, man derētu papildus mācīšanas treniņš, jo ikdienā jau mācu tikai matemātiku un fiziku.
Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas prot spēlēt šahu. Tā ir forša spēle
Varu iemācīt šaha pamatus. Esmu beigusi šaha skolu, un iemācījusi pamatus jau 3 citiem cilvēkiem.
Es grasos rīt mācīt šahu 1. klases zēnam pēc viņa mātes vēlēšanās, man derētu papildus mācīšanas treniņš, jo ikdienā jau mācu tikai matemātiku un fiziku.