Varbūt vīrietim tas ir nedaudz savādāk, un es katrā ziņā galīgi neatbilstu normai, bet es personīgi sen atmetu ar roku un nepretendēju, necenšos "apzinīgā, lietderīgā un kāda vēl tur pieņemamā" tēla sasniegšanu un uzturēšanu. Un pārsvarā lietas daru pēc saviem ieskatiem savā laikā un savā tempā. Piemēram, es jau 10+ gadus negludinu savas drēbes. Šad un tad sanāk aizskriet uz tuvējo veikalu ar notašķītu kreklu, jo bija slinkums pārvilkt. Parasti, dzīvojoties vienam pa mājām, es skujos reizi nedēļā, bet kad jāiet satikties ar cilvēkiem vai piemēram uz zobārsta apmeklējumu, tad gan es parasti tajā rītā sakopjos.
Man ir sajūta, ja tā vēlme "nenāk dabiski no iekšienes", tad izdarīt, ievērot un uzturēt ir daudz grūtāk.