Ir pavasaris un šoreiz nav tik depresīvi kā pagājušā gadā. Galu galā, abas vakcīnas jau dabūtas un dzīve tūlīt, tūlīt atsāksies. Gribas atkal neba nu gluži iemīlēties, bet jaunas attiecības gan. Bija tomēr jauki divas vasaras atpakaļ, ka bija 3 mīļākie. Nezinu, kas tieši tur viss man patīk, man aizdoma, ka kaut kāds lepnības grēks arī lien ārā, bet es tāpat uz paradīzi nepretendēju, jo tām idejām par elli un debesīm man galīgi nav nekādas piesaistes, tad arī lepnības grēkam nav ne vainas, ja visi apmierināti, vai ne? Nezinu gan cik šovasar būs draugs apmierināts, attiecības ir kļuvušas nopietnas, kopš tām divām vasarām atpakaļ, bet no otras puses poly noruna mums bija jau no sākta gala un risināsim kā cilvēki situācijas, ja tās radīsies.

Bet jā, es jūtu pavasari, random interneta džeki sāk likties Nu Dikti Jau MĪLĪGI. Tas gan mazliet konfliktē ar to, ka motivācija pa dzīvi vispār ir diezgan vāja, bet nu tomēr - paskat kāds šis Mīlīgs! :D No vienas puses jāsavāc sava dzīve/mācības, bet no otras puses atkal gribas sēdēt priekšā mašīnā, mani kaut kur ved, pastaigas pie dabas, partneris ir patīkams un ir vienkārši labi. Gribas arī lai palutina. Apskāvieni arī ir forši, bet tie man jau mājās ir labā daudzumā. ^_^