Man liekas, ka tādas objektīvas pilnas bildes nemaz nav. Un pat jau būtu, tad tā bilde jau nepārtraukti mainās. Es, dzīvojot ar sevi 24/7, pa lielam nezinu, kas ar mani notiek vai kāds es vispār esmu. Kur nu vēl cilvēki to zin no malas.
Savulaik vectēvs, lai arī dusmu iespaidā un nepārdomāti, man noteica:"Es jau 70 gados nesākšu lasīt psiholoģijas grāmatas, lai sapratu, kas ar Tevi notiek". (Viņš bija mans lielais dzīves skolotājs un dzīvei gatavotājs).

Domāju, ka pa lielam cilvēki no malas nav ieinteresēti objetīvi iedziļināties citos cilvēkos, bet paliek pie virspusējiem iespadiem vai arī skatās/vērtē caur savu subjektīvo filtru.