Ok, arvien biežāk izdodas pieķerties saknes risināšanai, kad jūtos slikti/prokrastinēju lietas. Interesantais šodien - negatīvi formulētas pārliecībām arī ir sava vieta, nav gluži tā, ka tās būtu nederīgas. Kad šodien neveicās ar pārliecībām, kas mēles galā/apziņā bija diezgan skaidras, nācās meklēt, kas par sūdu, tur traucējot citas pārliecības, kas esot svarīgākas, ar tām jātiek galā. Nu ok, atrodu, tās pietam tādas kreptīgas, bet savā pierastajā vizualizācijā man NEKĀDI neizdodas tās iztīrīt, stāv kā tāds akmens klucis. Kad mēģinu noskaidrot, kas par sūdu, tad izrādās es neticu, ka tās ir izkustināmas pārliecības (bet apzināti man šīs pārliecības arī NOTEIKTI nav, ja kāds mēģinātu apgalvot, ka es ko tādu domāju, nosauktu par stulbu un pasūtītu labi tālu.) Interesanti, es tā nedomāju, bet man ir neizkustināma pārliecība par to tāpat. Labākais ir tas, ka ar afirmācijām to varot visu apstrādāt. Pozitīvi formulētās afirmācijas bija ok, bet negatīvi formulētās jumtu rāva! Reizēm sev ieskaidrot, ka es neesmu vissliktākais cilvēks uz zemes un ka cilvēki mani neienīst, ir daudz vērtīgāk nekā jebkādi apgalvojumi, cik lieliska esmu. Reizēm vispirms ir jāizkustina negatīvais.