Ghrr... sāp mugura. Ceru, ka līdz piektdienai pāries. Jo vispār tas man visādus plānus čakarē. It īpaši ar sportiskām aktivitātēm nodarboties. (Un tas ir vērā ņemami, ka vispār to gribu) Izlasīju
šeit tādu tekstiņu:"Muguras lejasdaļas sāpes absolūtā vairākumā gadījumu (97-98%) nav draudošs stāvoklis, pat izteiktu sāpju gadījumā, ja nav specifisku draudošu simptomu (t.s. ”sarkano karogu”)" Nu lab, pagaidīs. Tur pat saka, ka uztraukties un pa dakteriem skraidīt jāsāk pēc 6 nedēļām. Un godīgi sakot es paņēmos ar savu woo woo, skatīšos kā tas izpildīsies.
Citās ziņās es šodien jūtos izkāpusi no bedres, kurā biju pēdējās dienas. Vakardiena bija īpaši depresīva. Ik pa brīdim dienas gaitā bija kādi uzlabojumi un vakarā rakstot vispār pār mani nāca atziņa, ka var uzlikt zemapziņai nomainīt pārliecības nakts laikā. Diezgan konkrēti paprasīju konkrētas pārliecības iztīrīt un ko ielikt vietā. Sapņojos dīvainus sapņus, kur vispār ļoti daudz uzsvara bija un reorganizēšanu un kaut kā vākšanu/tīrīšanu. No rīta pamodos labāka, bet ne ideāla. Bet toties bija pietiekami jaudas lai atkal padarbotos ar vizualizācijām sevis kārtošanā. Un tā sajūta pēc tam ir tik lieliska! Es nesaprotu, kā dzīšanās pēc šīs pēcsajūtas mani nemotivē biežāk ņemties ar tām vizualizācijām. Nu jā, reizēm nav jaudas, bet es pārāk bieži atlieku, reizēm pat nepiečekojot vai jauda ir vai nav.