Hm, bet vai nebūs ļoti grūti paskaidrot 1. punktu cilvēkiem, kas nesaprot 2. un 3.? Nu, es mēģinu iedomāties sevi tāda vecāka vietā, kurš bulijingu uztver tikai kā ķircināšanu/apcelšanu - kaut ko bērnišķīgi nevainīgu. Nu, un tad upura vecāki un skolotāji mēģina runāt, bet bulija vecākam liksies - lūk, uzēdušies manam bērniņam, tad nu gan problēmu atraduši, ja tas otrs bērns ir tik pārjūtīgs, tad vediet viņu pie psihologiem, nevis piesienieties manam perfekti veselajam un dzīvespriecīgajam bērnam. Kaut kā tā, ne?