A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2021-03-12 14:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Meh, meh... negribas atzīties, bet es atkal (joprojām) stragloju. Jā, dzeru tabletītes, tās man dod sajūtu vieglāk domāt šajā PMS trauksmes posmā, tāpat arī nav tās briesmīgās trauksmes paralīzes, bet godīgi sakot nav arī tā, ka es tagad visu spēju darīt un viss ir čotka. Nav. :( Es drausmīgi prokrastinēju. Un tas man liek domāt, ka man atkal jādodas pie terapeita. Bet es nez... galvenokārt jau finansiāli. Bet ir tā sajūta, ka pietrūkst, ka mani pietur kāds. Kaut gan... nav jau tā, ka terapeits bija brīnumzāles. Es gan atceros vienu posmu, kad ļoti veicās no rokas lietas. Pat ja ne mācību, tad izaugsme šķiet lidoja uz priekšu un bija baigais draivs darīt un arī viegli mainījās lietas (piemēram, vizualizācijās). Taču ir kāda problēma.

Dzīve būtu daudz skaistāka, ja mēs vadītos pēc viedā principa "Vajag darīt tā, kā darīt vajag, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag." Visas problēmas neatrisinātu, bet daudzas gan. Bet, protams, nesanāks, jo mums ir ļoti izvērsti argumenti, kāpēc vajag darīt tā, kā nevajag.

Šis vispār tika teiks pilnīgi citā tēmā un to neteicu es. Bet aizķērās. Jo es zinu skaidri, kas man ļoti palīdzēja izaugsmē. Alkohols. Precīzāk atturēšanās no tā. Es to lietoju pārmērīgi. Nē, es reti, kad piedzeros, man nemaz nepatīk tā. Pēdējā reize, kad piedzēros arī bija pirms gada vai diviem. Bet tā ikdienišķi un nevērīgi malkot katru dienu... nu jā. Tā esmu es pa visiem 100. Retas ir dienas, kad es neesmu dzērusi. It īpaši, ja esmu darbā, jo tur es varu dzert cik uziet (galvenais darba spējas paturēt) un maz-mazliet ir pat nepieciešams. Kad es mēnesi nedzēru, tad tā bija dīkstāve un mācības arī bija pašplūsmā un maz. Ne stresu, ne kārdinājumu. Un, un, un... es negribu atteikties no alkohola! Man garšo! Un something! Un vēl daži argumenti kāpēc vajadzētu darīt tā, kā nevajag. Un tbh man ir ļoti īpašas attiecības ar alkoholu, palīdzējis gan stresos, gan trauksmēs, gan atbrīvoties cilvēkos vai vismaz būt tai glāzei, kurai pieķerties, lai justos ērtāk. Muļķīgi, bet sajūta, ka atsakos no kaut kā ļoti sirsniņai svarīga. Un nav pat tā, ka es taisītos atteikties pavisam.

Reālistisks plāns? Reizi, divas, pusotru reizi nedēļā ļaut sev iedzert, vēl jāizdomā precīzāk. Jā, jā, savu nosodījumu un izbrīnu var paturēt pie sevis, ir cilvēki, kuri vispār nedzer, ja! Bet man tas būtu krietns samazinājums, atcerēsimies, ka mans reižu skaits nedēļā svārstās starp 5,5 un 7. Uzskaitīt varētu ar to pašu Habbit tracker, vienīgais, tur būs sajūta, ka tagad nu gan ir obligāti jāiedzer, ja nedēļa pagājusi. Tas ir domāts pozitīvo paradumu uzskaitei ne negatīvo. :D Prasītos arī uzskaitīt čipsus, lai nav biežāk kā reizi nedēļā. Un vispār varētu sākt ar šodienu. Nosacīti. Gribas atzīmēt vārda dienu, bet to varu darīt ar tiem bezdievīgajiem eklēriem, kurus atklāju vakar. Bet var šovakar pēdējo reizi padzert un tad nedēļu skaidrā. Vēl padomāšu, uzlikšu upd, kad izdomāšu.

upd: Vakar jau nedzēru ikdienišķo vakara alu, kaut arī varēja aizbildināties ar svētkiem. Jo dziļi sirsniņā es to nemaz negribēju. :(
Aplikācijas pameklēju, bet meh. Atradu vienu labu, bet nav gluži man piemērota. (BadChoice tracker. Bez nosodījuma var uzskaitīt savas sliktās izvēles un skatīties vai ir paterni.) Meklēju cheat day tracker, bet tādu nav! Un pārējie slikto paradumu aplikācijas sola piebeigt slikto paradumu vienreiz un par visām reizēm un tas ir neiedomājami, ka varētu to vienkārši kontrolēt un neuzskaitīt cik ilgi jau esi bez alko/videospēlēm/cigaretēm/pusaudžu seksa. Kaut kāds baigais amerikānisms un melnbaltums spraucas ārā. Nolēmu palikt pie sava Loop Habbit tracker. Biežums - varu atļauties trīs reizes divās nedēļās. Tas liekas tāds gana pielaidīgs, bet gana saprātīgs risinājums. Kaut man ir aizdoma, ka vēl mazāk alkohola būtu labāk, bet uz to e pagaidām neesmu spējīga ilgtermiņā. Šo es gribētu noturēt vismaz līdz vasarai.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?