Problēmas sakni esmu atradusi, bet jebkādas afirmācijas par "Es esmu un mani mīl" izklausās tukši un meh. Es zinu, ka tā ir vajadzīga kā viena no galvenajām pārliecībām, bet šobrīd es esmu pārāk tālu no tā. Turpinu lasīt un izmēģināt ezotērisko grāmatiņu. Pie pārliecību darba vēl neesmu tikusi. Bet pagaidām ir laba sajūta par to, ko daru. Savukārt afirmācija, kas šobrīd darbojas un kuru šodien sāku bakstīt - es daru lietas un tāpēc es sevi mīlu un citi arī mani mīl. Palīdz mazināt to kontrastu, ka vai nu es sevi par kaut ko mīlu vai citi, ka nevar būt abi kopā. Jā, šobrīd ir runa par nosacījuma mīlestību, bet tas ir tas līmenis, kas šobrīd ir svarīgi. Ja es nevaru "dabūt" nosacījuma mīlestību, kā tad vispār dabūšu beznosacījumu?

--------
22.02.
Nākamais solis - aizrautība/excitement. Labā ziņa, zemapziņa vairs nedomā, ka es būšu kaut kādās briesmās, man kaut kas briesmīgs notiks, ja es būšu aizrāvusies vai vispār ktk darīšu. Jēj! Redzams vēl viens labs solis uz priekšu. Tas, kas jāpalabo - mani nemīlēs, ja būšu aizrāvusies vai vispār darīšu lietas. Pagaidām tas arī viss.