Vīramātei ļāva zīdīt arī naktī un ik pa 2h pirmās 2? nedēļas, jo piedzima laikā, bet maziņš, pēc tam ik pa 3h arī naktī, ātrāk rokās ņemt neļāva, viņa esot stāvējusi pie gultiņas un raudājusi līdz un katrā patronāžas vizītē vēl nodrebināta, mani mamma laikam ņēma uz rokām, bet nebaroja.
Mums ir citas attiecības ar varu nekā mūsu vecāku paaudzei un man šķiet, ka ir kaut kādas lietas kuras līdz galam saprast var tad, kad pašam kā pieaugušam cilvēkam ir bērni, nevis ka cilvēks pirms tam ir stulbs, bet ir kaut kādi aspekti citu cilvēku rīcībā, kas atveras kad ir nedaudz pielīdzināma iekāpšana viņu kurpēs. Nepopulārs viedoklis, jā.