Galīgi neiet uz priekšu! Ir trīs un man ir jāsagatavojas uz kontroldarbu rīt, bet es pat lekcijas neesmu noskatījusies. Argh! Es nemaz nezinu vai paspēšu noskatīties. Galīgi grūti. Un atveru lekcijas, bet tad atkal novēršos uz pāris h. Un tajā pašā laikā ir laika spiediens jau un pašas apņemšanās, ka šis ir jāizdara. Variants, ka arī var taču atiet nost no mācībām (kas lielākā daļa tāpat ir prokrastinēšana) un pievērsties savu nervu kārtošanai (kaut uz 5 minūtēm!) arī neder, jo man taču jāmācās! Facepalm. Tas nekas, ka dažreiz pietiek ar īsu pievēršanos pēc būtības, lai arī darāmās lietas vieglāk ietu no rokas. Un es to nedaru. Trauksme liek sarauties sevī un likt noslēpties izniekojošās lietās. Stulbi arī tas, ka trauksme ietekmē kognitīvās spējas - galva šķiet apdullusi, koncentrēties nevar, nekas nepaliek atmiņā. Vispār jau no pirmdienas šādi ar mācībām. Mļeh, mļeh, mļeh.

Ok, eju ka taisīt savu tappingu.