Cabaret Voltaire seit 1916
Cabaret Voltaire seit 1916 |
|
| Dec. 27th, 2011 @ 06:34 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Negribu te nolaisties līdz trulam nacionālismam un kulstīt tos tukšos salmus par nabaga latviešu valodu, bet man daudz vairāk par "visuresošo" un "no visām maximas kasēm un stūriem lienošo" krievu valodu uztrauc un netīk fakts vai mans novērojums, ka visi jaunie lokālie mediji, uzņēmumi, iestādes savus nosaukumus izvēlas nelatviešu valodā. Un ne tikai tie, kas vērsti uz kaut kādu mītisko starptautiskumu vai multinacionālismu. Mana konservatīvā galviņa nesaprot, vai tā ir tāda kārtējā globālisma izpausme vai provinciāla blatošana. (pavei, manuprāt, saskatīties hameleonu rotaļas un tad saukt savas atvases par ričardiem un brūkām ir "so 90's", bet ko nu es.) piemēram, tos intelligent life vai franks es principiāli nelasu nosaukumu dēļ. nu labi, arī hipsterīguma dēļ, bet tas otršķirīgi. koesartovisugribējusacīt- mani kā potenciālo patērētāju, klientu daudz vieglāk uzrunāt bez visiem tiem vipendroniem. | |||
| Jan. 16th, 2011 @ 10:24 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Vientulība kā dzīves pamatizjūta ir izdevīga vismaz (vismaz!) sava ietilpīguma dēļ, jo laipni atvēl vietu visdažādākajām paralēlsajūtām, nemazinot to intensitāti un kvalitāti (ja sajūtām tāda vispār mēdz piemist). | |||
| Nov. 11th, 2010 @ 04:57 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Labākas dzīves nolūkos vajadzētu no citiem gaidīt mazāk, nekā es pati esmu spējīga un gatava viņiem sniegt. Un tad pakāpeniski vispār atteikties no tā koncepta, kas paredz, ka dzīve mums kaut ko "sniedz" un mēs tikai ar savu esamību vien esam kaut ko pelnījuši. Pakāpeniski. Eh, lai cik brīnišķīga lieta man šķiet jaunības maksimālisms, tas nemaz man nepalīdz justies pilnvērtīgai. | |||
| Sep. 11th, 2010 @ 12:13 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Es tik ļoti mīlu savus priekšstatus par cilvēkiem. Ka tik neaptrūkstas mīlestības pret pašiem cilvēkiem | |||
| Jul. 11th, 2010 @ 02:33 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Man daudzos gadījumos tomēr nepatīk tā cilvēkattiecību stadija, kad pazūd ārējās laipnības distancētība un cilvēki var atļauties pret otru izturēties nevērīgi un rupji. Piedodiet-atvainojiet, bet lielākajā daļā cilvēku zūdot šai ārējai pieklājībai nekas īsti nepaliek pāri un attiecības ar "draugiem" tiek trivializētas līdz pieraduma diktētai sadzīviskai lietošanai. Ārējā pieklājība tomēr ir baigais spēks un tiem, kam tas ir vienīgais silto jūtu veidojums, tā vismaz ir kā kredīts kādam laiciņam uz priekšu, ļaujot noturēt savā tuvumā naivākos. Turpmāk centīšos ar lielāko daļu apkārtējo saglabāt šādas paziņu līmeņa attiecības, kurās sarunas neskar privāto dzīvi un neķītrus jociņus, aprobežojoties ar "paldies-lūdzu-piedod" katra teikuma galā. Tie, kas ir pelnījuši manu draudzību, mācēs mani savaldzināt. Āmen. | |||
| Jul. 6th, 2010 @ 01:17 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Lai arī cik slikti māku dzīvot, es sev nekad nemeloju un vienmēr zinu, ko vēlos, un pat ja šīs (manuprāt manas labākās) īpašības līdz šim daudzas manas naktis ir darījušas nelaimīgas, es zinu, ka tieši tās un nekādas citas mani kādreiz iemācīs dzīvot tā, kā vēlos. | |||
| Jun. 14th, 2010 @ 02:02 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Piedāvāt savu ķermeni kā patīkamu, sniegt baudu bez atlīdzības: tieši to rietumnieki vairs neprot darīt. Viņi ir pilnībā zaudējuši spēju kaut ko dāvāt. Viņi var izstiepties vai sarauties, bet viņiem neizdodas izjust seksa dabiskumu. Viņi ne tikai kaunas no sava ķermeņa, kas nav pornostandartu augstumos, bet tā paša iemesla dēļ viņus vairs nesaista arī cita cilvēka ķermenis. Nav iespējams mīlēties bez atdošanās, nepieļaujot kaut mirklīgu atkarību no otra, neizjūtot vājumu. Seksuālās tieksmes un jūtu pacilātības pamatā ir vieni un tie paši iemesli: abas izriet no daļēja pašnolieguma, jo šai jomā nav iespējams rast piepildījumu, kaut ko nezaudējot. Mēs esam kļuvuši auksti, racionāli, mēs ārkārtīgi labi apzināmies savu individuālo esamību un tiesības un vairāk par visu vēlamies nekļūt atsvešināti, vienlaikus , nekļūstot atkarīgi turklāt mūs nemitīgi vajā domas par veselību un higiēnu: un šī nav pati labākā augsne mīlestībai. Rietumos seksualitāte nenovēršami iegūst profesijas aprises. (c)M.V. Šodien nav iemeslu izkāpšanai no gultas. Labākajā gadījumā aizvilkšos līdz virtuvei pēc tējas un turpināšu zem segām justies kā professional white trash | |||
| May. 5th, 2010 @ 12:30 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
N_Komentārs: Izskatās, ka vienīgais Tava pašpasludinātā intelekta pielietojums ir kāda titulēšana par stulbeni. (Bet tiešām, no šiem wannabe intelektuālajiem un kultūras smagās rokas ķertajiem jauniešiem bieži vien nav nekāda praktiska labuma nekādās šī jēdziena robežās: uzvilkt krāsainu zeķubiksi, skaļi un izaicnoši uzvesties un iedzert par vecāku naudu pirkto vīnu kādu kultūras viesību vārtrūmē- citos virzienos šīs kultūrai nolemtās dzīslas visbiežāk arī nerealizējas. Un kaut kādās elitārākās intelektuālajās aprindās līdzīgas hameleonu rotaļas- sapulcēties pie vīna glāzes, aiz muguras nosaukt kādu no savējiem par barbaru vai kultūras ienaidnieku un izslēgt no savām pašpasludinātajām, pārapgarotajām zilo asiņu aprindām. Saskaņā ar kādu manu privātu novērojumu, patiesi dižie prāti necepas par televīzijas šoviem, svešām aprobežotībām vai popmūziku. Bet toleranci un cieņu laikam ražo emocionālā inteliģence, kuru, vai zinies, humanitārās studijas vai rīgas laiks neiemāca.) | |||
| Mar. 27th, 2010 @ 12:55 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Edvard Grieg- Peer Gynt Kopš es sevi neidentificēju ar savu dzīvesveidu, citos bailes no mietpilsoniskuma uztveru kā vājas personības pazīmi. (pati tiecos pēc vienkāršības arī tās netīrajās izpausmēs) | |||
| Oct. 14th, 2009 @ 12:55 pm gr. | |||
|---|---|---|---|
Bodlēra esejas par mākslu ir burvīga lasāmviela, ļoti žēl šķirties no pabiezā līdz galam neizlasītā krājuma, bet tas viss pašdisciplīnas nolūkos, pat ja ir sajūta, ka tas man ir jālasa tieši šeit un tagad. Lasīt paralēli vairākas grāmatas (šobrīd, piemēram 8) ir ne tikai slikts, haosa pāriemiesots ieradums, bet arī cieņas trūkums. Turklāt pēc "Meistara un Margaritas noslepumu" 600 lappusēm (drīzāk gan noslēpumainības padziļināšanas kā atklāšanas), man ir nokrituši visi zobeni, ar kādiem jābruņojas lasot, piemēram, Prustam es nebūšu gatava nekad, nevis pagaidām (kā man labpatikās domāt). | |||
| Sep. 28th, 2009 @ 11:26 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Es tikai dažreiz piemirstu, nevis neapzinos vispār, ka mana vientulība ir pašas izvēle, nevis apstākļu diktēta sagadīšanās. Un sapņi par būdiņu mežā ir tikai mana nespēja domāt bez klišejām, nevis raudulīga koncepcija. Vispār mīlu savas pēdējā laika dienas. Burvīgas. Ar visām augstākminētajām stratēģiskajām kļūdām, bez kurām nemīlētu. | |||
| Aug. 12th, 2009 @ 02:20 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
pagājušonakt piefiksēju, ka vieglos pārvalkus nomainu ar siltu segu, no rīta savukārt secinot, ka man (vismaz emocionāli) jau pietrūkst visu šo ziemīgo sildīšanās rituālu. Šovakar ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} hlodvigs sildījāmies pie slāvu mentalitātes (kinematogrāfiski, bet tomēr, tovarišč Kotov!) un tagad, kamēr vēl man ir silts alus un atstātās cigaretes, domāju par to, kādā sātaniskā veidā es šo plašo dvēseļu trūkumu sublimēšu, pārvācoties uz siltajām zemēm. Doma, ka ģeogrāfija ir tikai apziņas stāvoklis un birokrātiska iekārta, bažas nemazina. Bet vēl jau ir alus, vai ne. Un sublimēti tiekam mēs, nevis otrādi, vai ne. | |||
| Jul. 25th, 2009 @ 09:36 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Laimīga nē. Kādus pāris mēnešus nejūtos nelaimīga, kas it kā ir daudz, taču es neticu ilgstošiem starpstāvokļiem principā. varbūt nevajag vispār ticēt stāvokļiem. un savām sajūtām ne tik. bet kaut kam taču ir jātic,ne. Un nav pat runa par uzticēšanos. Un viss. * Vakar Spīķeros no visiem tiem homo aestheticus noguru daudz ātrāk kā parasti, fiksiņām piedzēros un notinos, neradot ieilgstošu starpstāvokli | |||
| Jul. 22nd, 2009 @ 11:22 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Charivari Agrable Nicināšana man ir vienīgais veids kā pa īstam, nešaubīgi sajust savu iedomāto vai reālo emocionālo pašizaugsmi; nicināt visus tos tēlus un faktūras, ar kurām es pilnīgi lieki esmu apaudzējusi savu pieredzi. Un lai arī kustība ne vienmēr nozīmē progresu, spļaušana pašam savu pēdu nospiedumos ir kas vairāk par rituālu, gluži tāpat kā vārtīšanās pļavā reibstot un trīcot. Un tajā pašā brīdī principam tik ļoti piesaistīts naids nevar būt Īsts Naids | |||
| Jul. 21st, 2009 @ 01:14 am 21. | |||
|---|---|---|---|
Lai arī analizēt baudas ir grēks un ķecerība, sagribējās kaut kādu nelielu atskaiti šodien. Lai kā tur, piemēram, Barts šķirtu apmierinājumu no baudas, iepriekšparedzamību no otrreizējās noticēšanas ū tē tē, man viss noris daudz vienkāršāk. Šī vakara bērnišķais prieks par vasaru ir analogs "īstajām baudām"- visa pamatā ir kaifs no nespējas iedomāties sniegu zem kājām un šalli ap kaklu; šis pats princips vieno arī seksu un literatūru- pilnīga nespēja iedomāties, ka arī citi cilvēki mēdz mīlēties un ka arī kāds cits varētu lasīt šo grāmatu. Tātad, es un mana pilnīgā nespēja. | |||
| Jul. 18th, 2009 @ 12:57 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Kate Bush Ļoti žēl, ka mana piesmakusī balss (kā jau viss seksīgais šajā pasaulē) tik ātri pazuda. Ļoti žēl, ka mani mīļākie blogi alcoholic un draazties tik reti raksta, lai gan viņu nosaukumi vien pilnībā izslēdz grafomāniju kā ikdienas pārvarēšanas veidu. Starp citu, par iedzeršanu es "ikdienā" iedomājos biežāk kā par seksu. Vieni no spēcīgākajiem aizspriedumiem man ir pret homofobiju un dzēruma seksu. Bērnības grāmata, par kuru joprojām bieži domāju, ir Blaumaņa "Velniņi". Ļoti mīlu bērnus un vecus cilvēkus. Patīk, ka Margarita Kovaļevska savās atmiņās Vecrīgu sauc par Iekšrīgu. Smejos, redzot svešiniekus paklūpam. Līnijas Munka aktos patīk labāk kā Šīles. Krievijā neesmu bijusi. | |||
| Jul. 10th, 2009 @ 01:38 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Viena no retajām lietām, kas mani tiešām mazliet interesē, ir dažādos medijos lietoto valodu atšķirības.(Izsakos apzināti neprecīzi) Piemēram, Alēns Robs Grijē- kā var tik saturiski pateicīgu prozu veidot kaitinoši plakanu, bet filmas "Pērn Marienbādē" semantiku sacakot tik liriskās valodas mežģīnēs, it kā kino kopš laika gala būtu bijis vienīgais trauks, kurā drīkst liet poētiku? (Iemesli noteikti ir sadzīvisku apstākļu un pārejošu lietu diktēti, bet manas vienmuļās eksistences nospiestais gars allaž tiecas pēc brīnumiem lietu skaidrojumos) | |||
| May. 20th, 2009 @ 06:15 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Nino Rota- Sicilian Pastorale kamēr šonakt gulēju, skaipā neizmērojamā lordpacietība man sūtīja Bertoluči "Novocento" un melodiskās funkcijas pildīja Nino Rota. tas acīmredzot izskaidro tajā laikā sapņoto mafijozo sapni, kurā mēs ar Alēnu Delonu bijām tādi kā krusttēvi un mūsu kāzas izvērtās par Pasolini cienīgu ģenetāliju atkailināšanas pasākumu un neizprotamām hardcore vendetām.(noskurinos)šonakt kāds man varētu sūtīt, piemēram, Kašpirovski, lai līdz rītdienas pēdējam eksāmenam pazustu uzmācīgā doma , ka govju ganīšana ir vienīgais adekvātais pielietojums manām atmiņas un prāta spējām | |||
| May. 16th, 2009 @ 01:25 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Skaistās vietās es daudz vieglāk paciešu vientulību. (muļķe,estētiku uztvert personīgi ir fatāla kļūda, nevis pārejoša vājība) | |||
| May. 5th, 2009 @ 06:52 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
Šodien tātad *(2 dienas pirms kursadarba nodošanas) izlēmu mainīt darba tēmu . (girl power!).sacīts-darīts,vai kā tur. *skatījos, kā uz brīvības iela miliči pret asfaltu dauza kādas personas galvu *biju baznīcā.telpu psiholoģiskā iedarbība kopš bērnības palikusi nemainīga.priecē bez gala tas mani *Laganovskis joprojām mani priecē bez gala | |||
| May. 2nd, 2009 @ 07:18 pm šodien | |||
|---|---|---|---|
runājot par Donu Žuānu gan kā literāru darbu, gan arhetipu, pamanīju (bet skaļi neiebildu), ka vīrieši donžuānismu tulko kā vardarbīgu maniakalitāti, nevis harizmu. (skaļi nesaku, bet) zem tā visa ir vai nu vīriešu mazdūšība/kompleksi, vai sieviešu frigiditāte. | |||
| Apr. 17th, 2009 @ 11:09 pm nekā personīga | |||
|---|---|---|---|
gar ausīm lokās: Sister Rosetta un a)mana nespēja pacelties pāri personīgi personīgajai pieredzei un līdz galam šo pieredzi apjaust (pieņemot, ka ir tādi, kas var) savienojumā ar manu interešu šaurību kopumā rada atvērtāku pozīciju izziņai kā tādai. b)kāda gan jēga no atvērtības, ja mani interesē tikai būri, kuros sevi slēgt un lepna slīdēšana garām visām dzīves barokāli atvērtajām lādītēm? c)mani neinteresē tas, kas mani neskar ļoti ļoti tieši, un es pati sev piešķiru tiesības lepoties ar spēju nejaukt patiesu interesi ar interesi par interesi ps)ir cilvēki,kam tas viss notiek dabiski, un ir tādi kā dejot | |||