Lidojumā pratās, arī kapteinis neko nepieteica, bet nu izkāpšana Rīgā pārvērtās no "mūsprieka" par sveškaunu. koris un sarkanais paklājs, tikmēr pārējie pasažieri stulbi dīdās, lai sagadītu trapu, kuru padeva vien pēc pēdējā žurnālista aiziešanas.
Protams, paldies vismaz, ka nebija TDA Dancis vai Zelta sietiņš un rupjmaize un armijas orķestris, bet šitie nacionāl-totalitāristi mani padara bēdīgu. Profesionālais nihilisms liek uz to, ka Ķirša kungam un droši vien PRO Rīgai vienkārši savajadzējās materiālu pašvaldību vēlēšanu kampaņam.
paga, jūs gaidījāt, kamēr viss ļembasts beigsies??? es biju svēti pārliecināta, ka no sākuma izkāpj tie, uz kuriem tas viss neattiecas, un tad paliek viens un skumīgs Gints (ar Strokinu), kas dodas savā negribētajā ceļā pie sagaidītājiem.
Tieši tā: visa lidene gaidīja "due to special event." Un liela daļa nesaprata, kas notiek- es tur uzdarbojos kā tāds LETAs korespondents, jo pilsoņi bija mazliet trauksmaini.
tas ir necilvēcīgi... bet vismaz uz sarkanā paklāja varēji uzkāpt, vai to uzreiz zem Taviem soļiem rāva nost?
Izklausās ka tikai autogrāfus daloša smiltēna pietrūka.
bet kas bija šīs sagaidīšanas idejas iniciators? Nēnu paldies, ka neaizdomājās līdz pēdējā brīdī atceltai darbadienai, bet šis viss nav diez ko gaumīgāk/loģiskāk/cieņpilnāk
Pirmais, no kā es par šo dzirdēju gluži uzreiz, bija Viļņa Ķirša birojs. Pēc rokraksta es lieku uz Rīgas domes IKSD un realizāciju Mārča Gulbja personā, tā sacīt, "kas zina, tie saprot."
Jo tā nebija arī KM vai kur nu, Kino centrs- redzot, kā (cik saprotami) vaikstījās Dita R., she would never.
Bija, bija, tur arī NKC klāt. Esot bijušas kādas 5 organizācijas – NKC, AirBaltic, RS, dome lkm... nepateikšu precīzi – bet principā īstenots jau gatavais sportistu sagaidīšanas šablons.
Un tieši tāpēc, lai parādītu, ka sasniegumi ir līdzvērtīgi svarīgi.
Es arī nespēju paskatīties neveiklās reportāžas no autobusa, īpaši sāpīgs bija brīdis, kur Gints sr. vēlas iedzert zāles, bet viņam sāk uzdot jautājumus, un viņš tur sažmiedzis rokās zāļu pudelīti un gaida, kad viņam liks mieru, un nespēj koncentrēties un abstraktajiem un vispārīgajiem jautājumiem, un arī es pie ekrāna nepacietīgi gaidu, kad kamera novērsīsies un cilvēks varēs būt mierā, nu, ja nu pēkšņi, tas laika logs zāļu iedzeršanai nav liels?
Sasniegumi ir līdzvērtīgi svarīgi, bet elementāra empātija un cieņa- arī.
Man nav nekāda sakara ne ar šo pasākumu, ne NKC. Es biju aizvedusi studentus uz Kino Muzeju, kur pēc ieskata kino kā mākslas veida vēsturē pēc augstskolas programmas vadītājas prasības saorganizēju, ka mums NKC pārstāve pastāsta par filmun mārketingu un pie viena par šo konkrēto gadījumu.
njā, cilvēciski var saprast to vēlmi būt tuvu/daļai no lielā sasnieguma, bet šis jau robežojas ar kaut kādu neapzinātu apropriāciju caur "es, es, es", kas aizēno pašu varoni
Grūti spriest. Es vispār no šī esmu atslēgusies. Man ir sajūta, ka mans darbs latviešu animācijas popularizēšanā ir bijis pietiekams un uzskatāms par quite done, tāpēc neiedziļināšos.
*šajā situācijā quite done, citur vēl kaut kas ir izdarāms, ko neignorēšu.
o, jā! kur pagalīti piemeta Busuļa "es saprotu, cik neerti jūs tur jūtaties, bet izbaudīet..."
Tāds sveškauns...
nu un šodien tīklos omulīgi studzina RD malači: ij Ķiršu Vilnis par "sabiedrisko transportu uz visām apkaimēm", gan daži citi par "kultūras cilvēku cienīgu sagaidīšanu." Man jāpietur pirksti, jāpietur pirksti no klaviatūras nostaņus.
ak jel. Nu vismaz pie vainas kāds, kurš tiešām nesaprot