Ir baigi grūti ar šo un kognitīvā disonase ir. No vienas puses saprotu, ka nav iemesla ignorēt (jeb citiem vārdiem kancelēt) klasiku vai neskatīties talantīgu cilvēku darbus, kuri ir neslēptā protestā pret karu un Pu, bet dzīvojamajā realitātē ar katru dienu vairāk gribas vienkārši norobežoties, pat valodu vairs negribas patērēt. (Kara sākumā daudz klausījos krievu intelektuāļus un opozicionārus, šobrīd varbūt 2,5 no viņiem gribētu dzirdēt).
daži krievu paziņas ir izteikušies, ka pēc šī kara vairs nekad nespēs tikt pāri kaunam par savu krievisko izcelsmi. Man viņu žēl un viņiem tā nevajadzētu justies, bet tas laikam ir neizbēgami, ja visas tās zvērības appušķo ar nacionāliem saukļiem uz lūpām un raķetēm. Čūska, kas aprij savu asti.
Vispār nav grūti saprast, jo par nesalīdzināmi maznozīmīgākām lietām radniecīgās izjūtās pieķeru arī sevi, kad latviešiem parādās nacistiski sentimenti, pamācības, kādi ir "īsti latvieši" un kuriem šeit ir vai nav ļauts dzīvot.
Kad latviešiem parādās nacistiski sentimenti?
Kad viņi negrib pārkrievot vai citādi "kulturāli bagātināt" savu valsti. Ups! Laikam šis nav atbilstoši [current_thing]. NPC algoritmu konflikts, BSOD.:)