Dec. 22nd, 2020 @ 04:25 pm (no subject)
Te tas bija, vārdu pa vārdam,
Dzejolis, kas ieņēma kalna vietu.

Viņš ieelpoja tā skābekli
Pat tad, kad grāmata gulēja putekļos uz viņa galda.

Tas atgādināja, cik viņam bijusi svarīga
Kāda vieta, uz kuru iet pašam savā virzienā,

Kā viņš mainījis vietām priedes,
Pārvietojis klintis un meklējis ceļu starp mākoņiem,

Meklēdams īsto perspektīvu,
Kurā pats būtu pabeigts neizskaidrotā pabeigtībā:

Tieši to klinti, no kuras viņa nepilnības
Beidzot atklātu skatu, uz kuru virzījušās,

Kur viņš varētu nogulties zemē un, skatoties lejup uz jūru,
Ieraudzīt savas vienīgās, vientuļās mājas.

(Vollesa Stīvensa "Dzejolis, kas ieņēma kalna vietu" un dzejolis par manu šīgada dzīvi, tā man šķiet)
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]iive
Date: December 22nd, 2020 - 04:41 pm
(ieraksts)
O, brīnišķīgi
(ieliet vēl)
[User Picture Icon]
From:[info]deloveja_kundze
Date: December 22nd, 2020 - 06:34 pm
(ieraksts)
cik interesanta sakritība ir šis dzejolis. pirms daudziem gadiem, kad nomira kāds mans ļoti tuvs draugs, es šo dzejoli pierakstīju, viņu pieminot, jo šis viņam bija ļoti tuvs dzejolis. tā reizēm tās idejas un iespaidi saslēdzas.
(ieliet vēl)
[User Picture Icon]
From:[info]apolineers
Date: December 26th, 2020 - 11:15 am
(ieraksts)
<3
(ieliet vēl)