a kas tur vispār tāds iestudēšanas vērts?
Man šķita interesanta tās pašas pārjautāšanas, apšaubīšanas dēļ, ko krishjaanis te min (jo ir taču dīvaini, ja tādu realitāti konstruēt ir ok, bet pārjautāt - ei, vai mērķis tiešām ir šāds? - neskaitās korekti).
Bet gan jau Hermanim savs pamatojums.
nē, nav nekorekti, vienkārši iepriekš lasītais-dzirdētais radīja priekšstatu, ka tā nav vis tikai nevainīga pārjautāšana (uzsveru, ka tikai priekšstats)
Par to nevainīgumu ienāca prātā ķecerīga doma, kā nez mūslaikos klātos Rušdī "Sātaniskajām vārsmām"
tas, ka Sorbonnas feministes, lielai naudai piepalīdzot, pāriet islāmā un sēž mājās.
jautāju saistībā ar Hermaņa līdzšinējo dramaturģisko gaumi, ne apšaubot Velbeka interesantumu
paskaties uz pēdējiem Hermaņa lielajiem iestudējumiem Eiropas operās, teātros - viens patterns, refleksija par eiropeisko, pagātni, nākotni, kā arī skepse un zināma melanholija. Velbeks iestudējums ierakstās tajā līnijā.
drīzāk neparasti ir tas, ka viņš to vēlas iestudēt perifērajā Latvijā, varbūt no otras puses tas ir tāds kā iestudēts skats no perifērijas uz centru.
diemžēl nevaru atļauties braukāt uz lielajiem iestudējumiem un spriest tikai pēc tekstuālās informācijas - nu nezinu. Ja viņš arī Velbeku iznesīs ar "zināmu melanholiju un skepsi", ļoti jauki, taču viņa publiskajos izteikumos "par šīm tēmām" visnotaļ pietrūcis smalkjūtības, tāpēc arī manas šaubas.
"Pietrūcis smalkjūtības" jālasa kā "pietrūcis kreiso domupolicijas". Viņš tieši ir izteicies salīdzinoši ieturēti un smalkjūtīgi, kas izsauca histēriju un publisku "novēršanos". Pēc šiem brīnumiem Velbeks ir loģiskākā izvēle.
nē, viņš ir izteicies pietiekami kategoriski (un rīkojies), lai radītu šaubas par savu spēju šāda veida tēmas iztirzāt smalkjūtīgi. Es nesaku, ka viņam tas noteikti neizdosies - tikai priecāšos, ja sanāks forša, daudzslāņaina izrāde, kurā es netikšu nodēvēta par lumpeni
ja h pieturēsies pie velbeka, tad tiksi - viņš par lumpeņiem dēvē visus bez izņēmuma. nepiedāvājot scenāriju, kā par tādiem nebūt.