jā, vot, tikai, kad tie vecie aizbrauc prom, tad gan viss rādās citā gaismā.
Vienmēr, lasot Tevi, sakārojas spēt rakstīt līdzīgā sevi nesaudzējošā manierē, nevis liet to remdeno ūdeni, ko es parasti praktizēju, ievērojot kaut kādas perversas pieklājības robežas attiecībā pret eksistenci.
varbūt tur pie vainas mana tieksme pārspīlēt. vai arī rakstīt stāvokļos, kuros teiktais pārspīlējas nepamanot
Kas gan būtu dzīve bez pārspīlējumiem? Rāms emocionālisms ir stipri pārvērtēts.
Skaistā Nākotne ar lieliem sākuma burtiem un jaukās atmiņas ar maziem - atmiņas nobāl uz tā milzīgo, krāšņo nākotnes gaisa piļu fona? :)
tā vienkārši bija ironija :) (kā allaž nenolasāma)
atradu tik spilgtu dejot prototipu, ka nemaz neticu, ka tu to vēl nezini - paskaties jūtjūbā pēc henry & june treilera un saistītajiem fragmentiem.
jā, jā :) mani vairākkārt ir salīdzinājuši ar grāmatas varoni (līdz galam gan neesmu salīdzinājumam piekritusi) un lai būtu vēl interesantāk, paņēmuši pēc skata līdzīgu aktrisi filmā (šim gan arī līdz galam nepiekrītu). Un Gerijs Oldmens tur arī spēlē!
jā, tik daudz sakritībām nevar līdz galam nepiekrist :)
vismaz zinu, kādos tēlos mani redz apkārtējie. Un man viņa patiktu daudz vairāk, ja nebūtu gulējusi ar savu tēvu un tik daudz nedomātu par vīriešiem. Citādāk uz tādu Cosmo beibi velk
oi, filma ir tikai bāls un sagrozīts grāmatas atspulgs! grāmata gan lieliska, es tieši prātoju, vai nevajadzētu pārlasīt.
dejot gan, man šķiet, mazliet jāpaaugas, lai viņu varētu salīdzināt ar Anaisu Ninu, bet kaut kas tāds viņā ir gan... :)
nujā, filma man patika tikai ārpus grāmatas konteksta, bet šķiet, ka simamura domāja tieši ārējo līdzību tai Marijai de Medeirosai.
jā, es pasauli kārtoju galvenokārt ar acīm.
neuzprasos uz komplimentiem, bet ceru, ka vismaz Tev viņa patika, jo man ar "mūsu" seju nav īpaši labas attiecības :)
man viņa šķiet skaista. par grāmatu neko nezinu un neinteresē
es nevaru atraut acis no tām bodijbilderes kājām bildē pa kreisi.