Kā tur bija... Youth is a wonderful thing - pity that it's wasted on the young! :)
no "Its a Wonderful Life" bija burvīgs tāds, "Ah, youth is wasted on the wrong people!"
čau, Džim, gribēju atvainoties, ka vakar tik neadekvāti ķiķināju un biju mazliet nesakarīga, bet Tu kā zinādama piezvanīji taisni jautrības apogejā, kad smieklīgs bija viss :)
te jau vispār ne youth, bet childhood
Es šo biju dzirdējis tikai ar youth, nevis childhood.
:)
bet es tiešām vairāk domāju bērnību-bezkrūšu, bezalkohola, bezdzimumtieksmju laiku
kas ir bezdzimumtieksmju laiks? man šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku tāda laika nav bijis
laiks, kad vēlme kādu ievilkt gultā nebija saistīta ar pašapliecināšanos un, ja arī bija apzināta, nebija salikta plauktiņos.
ar pašapliecināšanos? ko īsti tu ar to domā?
un arī neapzināta dzimumtieksme tik un tā ir dzimumtieksme.
ar pašapliecināšanos domāju to, cik daudzas lietas seksa esamība/neesamība regulē.
lai ko tur freida onkulis teica, tā seksualitāte, kāda man piemita bērnībā, kriteni atšķiras no tās, kas ir tagad. Pirmkārt ar smalkumu, otrkārt ar apzinātību, vismaz sajūtu un izpaužu es viņu pa ļoti apzinātiem kanāliņiem
Es tīri nesen mazliet saskumu par visu pasaules netaisnību un sūro dzīvi. Prasīju A. - vai ir vispār kādi cilvēki, kas saglabājuši bērna dzīvesprieku un interesi par lietām?
A. - Jā. Tos sauc par daunīšiem!
:)
Un tas, protams, ir ļoti žēl.
nē, nu gadās eksemplāri arī bez daunisma, bet vai šo reiz zaudēto var atgūt tikai ar gribēšanu, tiešām nezinu
par laimi tomēr ir tādi cilvēki arī veselo vidū, bet viņus tik un tā sauc par daunīšiem
ak, tu vecā grabažiņa :] pilnīgi vai nosit vēlmi tevi izklaidēt, ja reiz nekādā jēgā tas tev neiet
es jau nesaku, ka nekādā, vienkārši šī laika foršums ir cits foršums- konkrētāks, ierobežotāks, tāds nosacījumu foršums.
Un alkohols kā mēģinājums atgriezties tajā iracionālajā gaisotnē
jā, par alkoholu tev laikam taisnība.
tāpēc es brīnos, kad gadās satikt tādus ar prātiņu bērnībā iestrēgušus cilvēkus, kāpēc viņi dzer?
varbūt, lai lielajiem viņus grūtāk samaitāt.
vienīgais, ko es zinu - tos piepildītos mirkļus nevar noorganizēt, nevar paredzēt un nevar piegribēt.
ok. es nevaru. man nekad nav izdevies. tie vienkārši notiek, jo citādi es neesmu ar mieru dzīvot.
sākumskolā/pamatskolā tas bija tik patiesi un bez piepūles tapēc, ka tas viss bija itkā pirmo reizi, pirmās ballītes, pirmās ekskursijas, pirmie alkoholi kompanijās- tas pats par sevi bija notikums. tagad tā ir ikdiena.
pirmās reizes burvība tur noteikti arī ir pie vainas, bet foršas bija arī otrās, trešās un divdesmit ceturtās reizes līdz zināmam vecumam.
un arī tagad ar mani joprojām noteik visādas foršas pirmās reizes, bet foršums atkal cits