klints lēnā solī pieceļas no rakstāmgalda, apiet tam apkārt, pavērš skatienu pāri kabinetam, aizver acis ... lūpu kaktiņi lēnām ceļas augšup, lai pārvērstos par "dens smile" ... strauji atliec galvu un paceļ rokas reizē ar skaļu izsaucienu "Ou, I feel Good" ... "na na na na na" ... "I feel good" ... "na na na na na". Milzīgs palēciens norībina ofisa telpu dēļu grīdu ... un ...
bļe ienesās direktore un prasa vai es neesot manījusi zemestrīci ... vai arī viņai no darba pārslodzes jau zeme zem kājām grūstot?

klints nosvērtā gaitā noslēpj savu ķermeni aiz sava gigantiskā rakstāmgalda.