Nelielai rūgtuma piegaršai tomēr ir vienmēr jābūt!
Kā iemācīties būt labam draugam? Kā izturēt pārbaudi, kuras kritēriji ir labs draugs? Un vispār - kas tad un kāds ir labs draugs?
Laikam jau tāds, kurš ir ar tevi priekos un bēdās, laimē un nelaimē, pārticībā un nabadzībā.
Tas nekas, ka tas ir teksts no laulību zvēresta.
"Es vēlos būt tas, kurš kliedēs tavu apjukumu, kurš neliks tev justies vientuļai. Es vēlos tev dāvāt dzīvesprieku un neļaut nogurt no dzīves..."
Kādreiz šie vārdi man daudz nozīmēja, bet tagad ... tie ir tikai vārdi ar žults piegaršu.
Nedrīkst mīlēt ar ausīm, tas ir brīdinājums visiem apkārtējiem.