Ehh...

Karsta tējas krūze priekša - kumelīšu tēja. Gribas tajā iebāz degunu un noslīcināties. Viņa noslīka savā kumelīšu tējā - forši, vai ne!

Es laikam pati nezinu, ko es gribu. A, kā man zināt, ko gribu es, ja varu jums pateikt, ko grib citi.

Es zinu, ka nemāku rūpēties par sevi, mani uztrauc tikai apkārtējo pašsajūta. Tas esot labi tikai tik tāl`, kā rūpēs par sev tuviem cilvēkiem un draugiem, nevis visas pasaules cilvēci, kuri tev palūdz palīdzību. Bet es nemāku pateikt nē. Ar to arī viss beidzas.

Punkts

P.S. Cik maiga tomēr varbūt kumelīšu tēja. Tās maigums nav aprakstāms, bet tikai un vienīgi izbaudāms uz paša mēles.