klints ([info]klints) rakstīja,
@ 2004-03-23 17:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es slēpjos zem klints no mākoņa,
No kura uz galvas krīt pļurza melna.
Tās ir manas bēdas,
Kuru sakrājies par daudz.
Šī dzīves apnicība beidzot pieliek punktu
Manai vēlmei lidot -
Es ieskrienos un mēģinu pacelties,
Bet velti -
Kāds apgriezis man spārnus.
Saucu palīgā, bet sauciens pazūd nebūtībā -
Mākonis to apslāpē.
Man atlikusi cerība - klints.
Es tajā uzrāpjos un kliedzu,
Lai mani sadzird kāds,
Līdz man vairs nav spēka -
Es krītu lejā.
Pār vaigiem līst asaras -
Prieka asaras -
Kaut uz īsu brīdi, bet es beidzot lidoju


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?