klints ([info]klints) rakstīja,
@ 2005-05-06 08:44:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tagad nedaudz nožēloju, ka atkal pirmajā vietā bija profesionalitāte un darbs.
"Garjačij estonskij pareņ" dažbrīd mēdz atbilst iesaukai, laikam tāpēc, ka jūrnieks bija. Un kāds vēl - pat lidmašīnu piesolīja, ar kuru mani vēlāk nogādāt mājās, lai tikai piekrītu vēl mazliet kopār ar viņu pabūt. Tagad viņš ir atkal jūrā zilajā un atgriezīsies Liepājā, iespējams, pēc 2 gadiem.

Atkal liktenis ar mani dīvainus jokus izspēlē?

Iespējams.

Bet ja tā notika, tad laikam tā arī tika paredzēts.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]klints
2005-05-12 17:42 (saite)
Paldies par tādiem vārdiem, ko tādu es patiesi sen nebiju lasījusi.
Paldies par atbalstu, jo vēl šobaltdien nespēju samierināties ar to, ko es izdarīju. Kaut mūžu mūžos esmu visiem mācījusi - nekad nenožēlot to, ko esi izdarījis, bet šī bija idiotisma augstākā pakāpe ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]halceon
2005-05-12 18:50 (saite)
Es pastāvu atbalstam.
Tiešām nevajag nožēlot, parūc, padusmojies, bet nenožēlo. Nožēla vien padarīs rūgtāku, pie reizes neļaujot iesākt ko jaunu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?