klints ([info]klints) rakstīja,
@ 2004-12-28 16:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Kas gan ir laiks - tekošais, plūstošais, netveramais, neaptveramais - vien tāds apziņas nospiedums bezgalībā, viņa ēna uz Mūžības mainīgās virsmas. Viņš ir netverams, viņa nav, bet tā vara pār lietām, parādībām un būtnēm ir neierobežota. Noķerot tā elpu uz papīra, mēs varam paredzēt viņa nākošo soli un tas ļauj izjust ilūziju par dzīves sakārtotību ...



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]arch
2004-12-28 18:48 (saite)
Zināma sajūta .. Ko gan es Tev varu pateikt? Zini kas man stāv uz galda un man palīdz?

"Gada vistumšākā laikā zeme top balta, un tūkstoš svecītēs atspīd mūsu ilgas pēc gaismas. Mēs atdzimstam ticībā, ka zaudējumi spēj darīt mūs stiprākus, mēs atdzimstam cerībā, ka viss vēl ir priekšā, un mums šķiet, ka mēs mīlam cits citu un paši sevi. Un tā notiek - vismaz uz brīdi. Ir tik svarīgi šo brīdi neaizmirst! Un tad neviens darbs nav par grūtu, un mēs turpinām ceļu, un ikdienas priekiem un bēdām ir maza mūžības pieskaņa."

Buča, turies tiešām!:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]klints
2004-12-29 08:40 (saite)
Puis, tu taču mani pazīsti - es esmu tāda, kā tu - es vienmēr turos, es esmu stiprā klints [ne velti man tāda iesauka, kurā mani sākuši saukt ne tikai ar netu saistīti cilvēciņi ;)].

Buča tev pašam un turies tu ar`. Mīlu tevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?