Aleine in Bonn, XXIII
šodien ļoti piepildīta diena, jauka un saulaina, priecīga un smaidiem pilna, tikai tagad pret logu sitas lietus lāses un krusa. un latviešu vecās dziesmas tādu sentimentu [atkal] uzdzen..

laukā bija fantastiski silts laiks, rudens zābakus iebāzu skapī, jaku arī, uz veikalu var iet vienā maikā un džinsās.

Rīt ar korejieti Sang-Hī uz mākslas muzeju, skatīties ekspresionistus un Vācijas starpkaru mākslu. (sun)

šodien vienu cilvēku darīju laimīgāku, viena ERASMUS somiete bija tieši tāpat izmesta no laivas kā es, bez atslēgām svešā pilsētā, tā nu kopīgi mēs problēmu atrisinājām, uz atvadām aiz laimes mani pat apskāva. dzīvo stāvu zemāk. jauki.

ar amerikāni un vācieti izrādās visi esam ieinteresēti pokerī, tad nu taisīsim turnīrus.

iztīrīju balkonu. pilns ar netīrām, vecām puķēm no pagājušās vasaras. vecās augsnes mešana ārā pār mana 3. stāva balkona margām bija varen jauka.

bet.. man ir jāpalasa kkas vairāk par enerģijas vampīriem, jo tas pakistānis ir neciešams un nu tas jau vairs galīgi nav smieklīgi. neviens viņu īsti neieredz. visas dienas pozitīvā enerģija, viņu satiekot kaut kur vienkārši pazūd. izgaist. tu tū. pat no tā jaukā un dzīvespriecīgā rakstiņa šodien nekas nesanāca.