Bonn Alone IV jeb skaidrā nauda sāk aptrūkties
esmu apņēmusies katru denu aiziet uz vismaz vienu muzeju.

vakar biju uz Vācijas vēstures muzeju. padrūmi, padrūmi. lai gan redzēju gan Adenauera, Kisindžera un Kenedija personīgās lietas, rokrakstus, vilcienu kajītes, visu ko interesantu, vecos meršus [oj kā man vienu tādu gribētos], smaguma sajūta, kas nemitīgi pavadīja visu 2 stundu laikā daudz lika padomāt. tā nācija tiešām ir nelaimīga. visu laiku tiek uzsvērta tā nacisma, vainīgo ideja.. laikam tāpat kā mums, tikai te apspiestajiem nāk klāt arī apspiedēji un pie visa vainīgie. man šķiet, ka Eiropai vispār ir problēmas ar vēsturi. esam kaut kā iestrēguši. filosofijā tiek akcentēts, ka pagātne ir svarīga, bet vai tad tajā ir jādzīvo? tā jāņem vērā, kā izmantot, nepieļaut kļūdas, kā veidt tagadni, ar skatu uz nākotni. arī studējot feminismu un islāmu, reliģijas kā tādas. kultūra nosaka to, kas mēs esam un kādi mēs esam. kā daļa no mentalitātes. bet.. ne jau tik traģiski.. tā vēsture velkas pakaļ kā ēna, biež mākslīgi ar melnu ogli iezīmēta. priekškam tas ir vajadzīgs. jā, ir jāizrāda cieņa, ir jāgodina, jāpiedod, bet nav jārada pesimisms. lai gan, kursa darbu rakstot ik pa laikam iedomājos, ka nevar neko izdzēst, neko nevar atsāt pašplūsmā, jo paš'plūsma veicina haosu un pasivitāti, uzkundzēšanos. uz šo jautājumu es laikam neatbildēšu līdz galam, neatradīšu atrisinājumu līdz pat savam bakalauram un ja atradīšu, tad tas jau būs doktora grāda cienīgs zinātnisks pētījums.

daudz par šo domāju, bet rakstīt kaut kā negribās.

bet gribu akcentēt cik fantastiski ir uztaisīta, attelota vēsture, tā, lai varētu uztvert un būtu interesanti.

Bethovena muzejs bija pasakains, 2 stundas klasiskās mūzikas un interesanas ekspozīcijas..


veila pārdomās:
- redzēju Vāciajs bomzi, izskatījās pēc normāla Latvijas pensionāra...

divu dienu prieki;
- man ir koši oranža brokastu bļodiņa, pieskaņota manai oranžajai krūzītei un manderīnu kalnam uz loga. viņi tik skaisti uz palodzes izskatās, ka žēl pat ēst
- vācu valodā iet labi, pasniedzējs pat ieteica doties uz otru, līmeni augstāku grupu, jo šiten būsot pa vieglu
- vācijas pavasaris, šķiet, daba te mostas ar milzīgu, smaržīgu, baltu - rozā vilni, kam klāt piebiedrojas dzeltenie narcišu lauki ceļa un ietvju malās
- grāmatnīcas, ak jel Vācijas grāmatnīcas, spožums un posts.. šodien jau atstāju tur 50 eiro
- vācu valodas kursi atrodas tieši pie ANO ēkas Bonnā, lai nu dievs stāv klāt...
- BMW sponsorē Bēthovena muzeju


dienas smiekli:
- ASV cilvēki uzskata, ka no Serbijas ir atdalījusies Čečenija.. lai gan, man šķiet, ja pajautātu Latvijā, kaut vai daļai ar politiku nesaistīto manu draugu atbildes būtu līdzīgas
- vācieši joprojām šad tad sajauc veitām manu vārdu un uzvārdu, uzrunājot mani "Silina" domājot, ka tas ir mans vārds
- par latvieti mani neviens neuzskata, esmu vai nu francūziete, vai nu spāniete!! tas laikam ir vēl veins mājiens, ka no septembra viena no šīm valodām jāsāk mācīties

iespaidu traki daudz, bet man galvā ir pavasaris, visās jomās!!!!