Cilvēkiem patīk lielas lietas. Lielas krūzes, lielas mājas, grandiozi plāni. Liels nekas un tāli ceļojumi. Cilvēkiem patīk lielas lietas. Lielas vannas, pilni šķīvji un daudz ambīciju. Kopš kura laika lielām lietām ir liela vērtība?
baigi daudz ko par šo varētu un gribētu pateikt. pateikšu vēlāk. labi, mazliet jau tagad. jautājums: "Vai daudz ambīciju ir slikti?" un kur sākas ambīcija un beidzas vnk nepieciešamība/apstākļu sakritība?
Nesaku, ka slikts, es konstatēju faktu, ka tāli ceļojumi cilvēkiem šķituši vērtīgāki. Nezinu, kāpēc cilvēks nemāk ieraudzīt pasauli sev apkārt, bet meklē skaistumu, aizrautības, piedzīvojumus un citus labumus un baudas tālu prom no tās vietas, kas viņu devusi dzīvē.
protams, brīdī, kad ceļojums tika pasniegts kā izklaides veids, uzsverot ne tik daudz ceļojuma kā garīgas pilnveidošanās vai nepieciešamības, bet gan kā sava stāvokļa pie/parādīšanas sab-ā vērtību, šādi ceļojumi daļai cilvēku sāka šķist vērtīgi. bet vēl joprojām ir tādi, kas apbraukā pasauli ar autostopiem, iztērējot 100 reizes mazāk, nekā tie, kas tam iztērē milzu summas. nezinu pat, kas ir labāk. ja runājam par to foršuma, skaistuma pamanīšanu tepat blakus - pilnībā piekrītu, tāpēc arī pats šovasar plānoju doties nedēļu garā pārgājienā pa dzimto zemi, jo apzinos, ka ļoti daudz kur vēl neesmu bijis un daudz ko neesmu redzējis. mans uzskats vsp ir tāds, ka vispirms jāapceļo dzimtene un tad var mierīgi kaut uz Dienvidpolu braukt.:)
Ne jau finansiāli vērtīgāki, bet tāli - cits - prom - "kas nav te" vērtīgāks. + par dzimtā kraja pārgājienu, man arī vēl tik daudz kas jāredz. Un tad kaut vai Dienvidpols, kā tu saki. (;
Lieli plāni un lieli priekšmeti dod lielāku iespēju cilvēkiem izpausties. Protams daudzos gadījumos visas tās lielās lietas ir daudz par lielu un cilvēki nezina normu. (piemēram auto) Bet piemēram uz lieliem šķīvjiem var daudz mākslinieciskāk izkārtot ēdienu. Lai tas ne tikai labi garšotu bet arī vizuāli labi izskatītos. Runājot par arhitektūru. Vieglāk ir uzcelt ko lielu nekā mazu un pēc tam pa gabaliņam piecelt klāt.
nu, izpausties jau var arī mazās lietās un tā, bet par šķīvjiem un krūzēm, - tīri ērtības labad arī es dodu priekšroku lieliem šķīvjiem un krūzēm, tā kā tēju dzeru daudz un ēdu arī daudz. dažreiz:) būtībā tas pats, ko saki par māju - vieglāk uzreiz visu sakrāmēt un saliet, lai nav desmit reizes pēc tam jāskrien un process jāatkārto:) domāju, ka lielās lietas sevi attaisno, ja pēc tā patiešām ir nepiecišamība. piem., ja man ir 10 bērni, es taču nedzīvošu komunaļņikā, bet mājā, vai milzīgā dzīvoklī.:)
Pēc jūsu abu komentāriem saprotu, ka esmu neprecīzi izteikusies. Detaļās nav sāls, kā par to runā, piemēram, interjera projektos, tas tā tīri profesionālā redze loka ietvaros. Plus vēl brīnās, ka cilvēki sevī izaudzina slinkumu, jo negribas 10 reizes iet krūzītē ūdeni ieliet vai 10 reizes bērnus taisīt, ja tā runājam, kopējot piemēra topiku.
atkal jāsaka - diemžēl, slinkāka radījuma par cilvēku laikam nav pasaulē. par to, ka detaļās nav sāls, saprotu, vnk izmantoju tevis sniegtos piemērus, lai būtu kolorītāk.
diskusija! diskusija! urā!:)
labi, mazliet jau tagad. jautājums: "Vai daudz ambīciju ir slikti?" un kur sākas ambīcija un beidzas vnk nepieciešamība/apstākļu sakritība?
kāda vēl diskusija?
Re: kāda vēl diskusija?
bet kas slikts tālos ceļojumos?
Re: kāda vēl diskusija?
Re: kāda vēl diskusija?
Re: kāda vēl diskusija?
+ par dzimtā kraja pārgājienu, man arī vēl tik daudz kas jāredz. Un tad kaut vai Dienvidpols, kā tu saki. (;
.
Bet piemēram uz lieliem šķīvjiem var daudz mākslinieciskāk izkārtot ēdienu. Lai tas ne tikai labi garšotu bet arī vizuāli labi izskatītos.
Runājot par arhitektūru. Vieglāk ir uzcelt ko lielu nekā mazu un pēc tam pa gabaliņam piecelt klāt.
Re: .
domāju, ka lielās lietas sevi attaisno, ja pēc tā patiešām ir nepiecišamība. piem., ja man ir 10 bērni, es taču nedzīvošu komunaļņikā, bet mājā, vai milzīgā dzīvoklī.:)
Re: .
Re: .
Re: .
Re: .