klasika

protams, brīdī, kad ceļojums tika pasniegts kā izklaides veids, uzsverot ne tik daudz ceļojuma kā garīgas pilnveidošanās vai nepieciešamības, bet gan kā sava stāvokļa pie/parādīšanas sab-ā vērtību, šādi ceļojumi daļai cilvēku sāka šķist vērtīgi. bet vēl joprojām ir tādi, kas apbraukā pasauli ar autostopiem, iztērējot 100 reizes mazāk, nekā tie, kas tam iztērē milzu summas. nezinu pat, kas ir labāk. ja runājam par to foršuma, skaistuma pamanīšanu tepat blakus - pilnībā piekrītu, tāpēc arī pats šovasar plānoju doties nedēļu garā pārgājienā pa dzimto zemi, jo apzinos, ka ļoti daudz kur vēl neesmu bijis un daudz ko neesmu redzējis. mans uzskats vsp ir tāds, ka vispirms jāapceļo dzimtene un tad var mierīgi kaut uz Dienvidpolu braukt.:)