Pilsētas šermuļi.
Kad restaurējām Dubultu baznīcas torņa fasādi, sēdējām pašā augšā, baudījām skatu un jaucām putru, kad no stalažām noripoja mūra kalts. Tas krita pa stalažu iekšpusi (starp torni un stalžām kādu 50-70cm sprauga) un n-tajos stāvos, kas zemāk, tai spraugā pie torņa ieliekušes vēl citi strādnieki un kalts smags un tornis augsts.. Par laimi nokrita zemē, netrāpījis neviena galvu. No citiem restaurētajiem objektiem ir lidojuši arī visādi priekšmeti, bet Dubultos bija vistrakākais.
Tagad ejot pa pilsētu gar kādu stalažām aptaisītu māju, man vienmēr pārskrien šermuļi un gribas iet ar līkumu.

*
Ilgi šujot ar roku blīvus un šaušalīgus audumus, mans rādītājpirksts ir uzaudzējis tik biezu ādu, ka portatīvā touchpads to neidentificē kā pirkstu, un tas tā īpaši jāiešķiebj vai arī jāizmanto fakpirksts.