Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!
"Man ir plāns.
Jā, plāns.
Plāns, kā šķērsot Kurzemi jau šodien."

*
Vienā nejauši rokās paņemtā žurnālā bija raksts par kādu bračkas draugu/kolēģi/studiju biedru/crew'a locekli- īsāk- par labi zināmu cilvēku un par to, ar ko viņš nodarbojas. Lasot rakstu, valdīju asaras un vājprātīgus smieklus (lasīju izstāžu zālē)- autore izteicās tik siekalaini par viņu, atklāti paziņoja, ka viņš ir kļuvis par viņas dievu, visa raksta laikā laizījās klāt, bezmaz vai atzinās mīlestībā. Beigās vēl piebilda, ka ar nepacietību vēlos vakaros gaidīs, kad Skaipā izmetīsies logs ar "šķelmīgo smaidiņu" (intervija notika ar Skaipa starpniecību, un raksta autore nekad nav redzējusi to džekiņu dzīvē, kur nu vēl runājusi- kas ir pats smieklīgākais). Daļēji žēl tās bābas.

*
Zem drēbēm mēs esam kaili, joptvai (vai zinies).

*
Vakar par 90 santīmiem nopriku ļoti labu grāmatu (nav nemaz jāiet grāmatnīcās, lai "palaistu nagus", kur nevajag).

*
Daļēji žēlabas.