pret straumi
Man būs franču mašīna. Nu, precīzāk, tad, kad radīsies iespēja pie tādas tikt (kas, savukārt nav arī pēc gadsimtos mērāma laikam sprīža). Man riebjas vidējā latvieša sajūsma par bmw/audi/vw. Man tas liekas tik mietpilsoniski (man pat nav racionāla argumenta, kāpēc es tā uzskatu). Es pat sliecos piekrist kaut kur un kaut kad lasītajam viedoklim, ka sensenos laikos vietējie auto remontētāji (es vairos lietot šo smalko apzīmējumu "servisa meistari") esot iemācījušies labot pāris veidu vācu autiņu, izplatījuši tautā viedokli/baumas, ka šīs nu ir tās labākās mašīnas, un - aidā! Statistika ir tāda, kā ir.
Ieslēdzot tādu praktiski reālistisku sapņošanu, esmu domās sev jau izauklējis Renault Scenic. Tādu melnu, ar smukiem diskiem un vēlamām jumta sliedēm, lai var velo turētāju piemontēt. Nu, ok, izklausās jau arī drusku mietpilsoniski varbūt. Bet, ņemot vērā manu vecumu (katrs otrais mans vienaudzis siekalojas, ieraugot bmw m3, audi s4 vai kaut ko tamlīdzīgu) un ikdienā apkārtesošo cilvēku nievājošo attieksmi pret franču autoindustriju, es domāju, ka šī izvēle ir tieši laikā. Auto-hipsterisms, tā teikt. Un dizaina nozīmība.

Ja kas, es patiesībā tajos senajos laikos, kad varēju atļauties braukāt apkārt, biju visnotaļ apmierināts, ka man ir tāda kantaina skandināvu kaste kā volvo.