Un joma, kurā grozās lielākas naudas, līdz ar to arī bezspēcība ir īpaši uzsvērta ir, protams, mana mīļākā joma - būvniecība. Nu, riebjas man tas, ka Vecrīgā var sliet hoteļus un dzīvojamās mājas vienu pēc otras, riebjas, ka jeburš skvēriņš ir aizbūvēts ar kārtējo stikla monstru, riebjas, ka citu celtņu bez stikliniekiem nav vispār, reibjas, ka nu obligāti, obligāti ir jāiespiež kaut kas Vecrīgā, reibjas, ka celšana ir celšanas pēc, bez plānošanas, tuvredzīgi, neievērojot kaut elementāras prasības. Man tas vienmēr ir raudamais jautājums. Laikam jau ar to piesaucu sev nelaimi - Purvciems kā Purvciems tikai man apkārtnē un manai mājai virsū tiek uzkrautas māja uz mājas.
Un tad tu cilvēks lasi publiskās apspriešanas un skaties vizualizācijas:
Vizualizācijā mana māja ir izkasīta ārā, tādejādi radot iespaidu, ka nav jau nemaz tik saspiests.
Ir saskaitīti visi 2reiz parakstījušies "PRET" un atskaitīti no apspriešanas rezultātiem.
Ir skaidri un gaiši tekstā uzrakstīts, ka PRET balsojuši 220 apkārtējo māju iedzīvotāji, minot savus argumentus, bet būvniecības ierosinātājs ir iesniedzis 240 balsis PAR, kurās nav nekādu argumentu un anketas aizpildījuši DAŽĀDU mikrorajonu iedzīvotāji. Bet kāpēc gan Rīgas domei vajag argumentus! Priekš tam viņiem ir pieaicinātie eksperti, kas paziņo spērnotas frāzes, ka koki nav aizsargājami, tāpēc tos var izcirst droši (interesanti, cik Rīgā ir aizsargājamo dižozolu, tad jau visus parkus arī var izcirst), 30 metri attiecas tikai uz fasādi un kuram gan vispār interesē tāda lieta kā dzīvokļu izgaismojums!, man jau šķiet, ka būvētāji šādu jēdzienu vispār ir aizmirsuši. Jo lūk māju būvēšot rietumu pusē, tas izgaismojumu neietekmēšot (interesanti, ko darīt tiem, kam logi jau tā bija šajā mazgaismīgajā pusē).

Un šis loģikas pārbagātais ziņojums, protams, bija pietiekams, lai atļautu celt šo māju, kuras sāns būs draudzīgi piepiedies manas mājas sānam. Un šī jau ir otrā māja, kas tiek iespiesta mazā zemes pleķī.

Es gribu mukt prom no šīs superīgās valsts, atpakaļ neskatoties.