Kjeerpis jau bez kavēšanās nevar, tāpēc semināram sākoties šis tikai izveļas no trolejbusa vēl bez īstas nojausmas, uz kurieni īsti ir jādodas tālāk. Gremdējoties nepatīkamās domās, ka vajadzēs pievērst visu uzmanību un iebrist telpā, kur viss jau notiek kādas 10 min (un Kjērpis jau nu nav tas radījums, kuram patīk sev pievērst uzmanību), un vēl arī čortojoties par to, ka nu nevar nekad savu sasodīto pēcpusi izvelt laicīgi pa dzīvokļa durvīm nekad un nekādā gadījumā, Kjeerpis ir necerēti drīz aizjoņojis līdz pareizajai ēkai, un tur samulst, ieraugot nekustīgas apaļdurvis, kas šamam izskatās noputējušas un aizkrautas ar kaut kādiem flokšiem. Skumīgi raugoties apkārt un cerot ieraudzīt vēl kādas citas Galvenās Durvis, Kjeerpis vien ierauga kaut kāds Mazdurvis, kas, protams, paraustot izrādās ciet. Visas šīs Kjērpja izdarības vēro smēķētājpāris, pie kuriem nu Ķērpis metas klāt, prasot, kur ieeja. Šie, manāmi uzjautrināti, norāda uz tām pašām apaļdurvīm, kas, ak vai kāds pārsteigums priekš ciršļiem!!!, izrādās iedarbojas, manot kādu smagumu tuvojoties (man kaut kā likās, ka apaļdurvis vienmēr riņķo, nevis gaida smagumus). Tā nu, sasmējies pats un uzjautrinājis smēķētājus, Kjērpis laimīgs iespruka ēkā un citas cirslības nepaguva sastrādāt.