Gribēt ātrāk tikt mājās bija muļķīgi.
Sapņotā izgulēšanās gultā beidzās ar dullu galvu, sāpošu muguru, aizpamapušām acīm un "es esmu sautējums" sajūtu. Pēc gulēšanas teltī uz itin grubuļaina pamata un alus un citu labumu lietošanas visas dienas garumā, un pat pēc gulēšanas autobusā pašsajūta bija itin laba un nebija nekādu problēmu.
Un pirmā doma pamostoties bija: bļin! kāda velna pēc es ļāvos pierunāties un vai man tiešām rīt ir jāiet uz to sasodīto iestādi... Un tā nu arī turpinu par to domāt visu dienu.
Un veikalā, ieraugot alus cenas, arī apmulsums.

Bet Čehijā gāja visnotaļ labi.
Pirmās dienas gan es kā vecs festivālu apmeklētājs raucu degunu - viss apnicis, viss jau redzēts, pagāšgad bija labāks pasākums. Bet pēdējās dienas viens pēc otra skanošie - Immolation, Vader, Dying Fetus atkal radīja sajūtu, ka man ļoti patīk festivāli.
Kad aizmirsīsies visas klapatas, tad jau pasākums liksies vēl foršāks bijis.