Pa dienu man lauzt ābeļzarus kauns, bet tumsā, ko domājies, izrādās es neredzu. Kaut ko nolauzu, bet īstas pārliecības, ka tas ir ābeļzars, man nemaz nav. Un ķiršuzars ko atvedu no mājām, izskatījās strēķīti elegantāks - sazarotāks, nebija lapas saplaukušas un vēl tas pērnais sakaltušais ķirsīts... un apaudzis ar ķērpjiem...
Ābeļzars ir tāds dikti lapains zariņš bez atzarojumiem un pašlaik neko diži neizskatās - drošivien tāpēc, ka pat pupuri tādi, kam vēl tālu līdz plaukšanai.
It kā jau te manīju ķirsi, bet tumsā neatradu un... man jau šķiet, ka šamie jau uz noziedēšanas pusi.

Bet nemaz nezināju, ka ķirši, plūmes zied pirms lapu plaukšanas, bet ābeles pēc.