Tomēr tāda dīvaina dzīve bez datora.
Nav jau tā, ka es te nemaz neesmu - mazliet ielienu, mazliet palasu, bet jau pēc pusstundas pie datora mana slimā acs protestē, bet par stundu pie ekrāna ir tik dziļi sašutusi, ka pilināmās zāles pataisa par kožamzālēm.
Ja es būtu kaut mazliet, nu pavisam ļoti mazliet čaklāks pēc dabas, tad pa šīm 10 dienām, kad ekrānos neveros, man vajadzētu būt sakārtotai mājai, samazgātiem traukiem un neskaitāmiem citiem labiem un derīgiem darbiem sadarītiem.

Bet nekā...