Pat nevaru teikt, ka uztrauc, ko citi domā par mani, uztrauc tas, ka neesmu no tiem, kam dzīvoties cilvēkos ir tikpat dabiski un viegli kā sunim skurināties pēc peldes, kas ir tādi saulaini, viegli cilvēki, kas visur jūtas omulīgi. Jo nu beidzot esmu nonācis līdz brīdim, kad traucē tas, ka man pat paziņu nav, par draugiem nerunāsim. Man vajadzētu piespiest sevi komunicēt, bet... tāpat jau neiemācīšos būt sabiedrisks cilvēks.