Kad man gadu sāpēja galva vai katru dienu, tad beigās jau man tie ārsti sāka tos antidepresantus barot, un palika labāk. Tjipa - nervozitāte sašaurina asinsvadus, skābekļa nepietiek un sākas ķibeles un ķezas. Tā, ka vismaz galvai pilnīgi droši var daudz ko izskaidrot ar emocionālo stāvokli. Tikai virzienu gan neredzu ;) Lai gan vajadzētu.
Tagad tās jaunās galvas un mugurassāpes gan man šķiet tomēr cita opera.
Un tās galvassāpes, kas vienreiz mēnesī ir diezgan garantētas, arī man šķiet nav saistītas ar emocionālo.
Un es Latvijā uz kalnu nebraucu - nav ar ko braukt un kas nu te par kalnu.
Tā ka es ar dēli pa kalniem tieku izbraukāties vien 6 dienas gadā!!!!!!
Un tagad mans organisms man grasās izbojāt vismaz vienu dienu no šīm 6, jo tas ikmēneša pasākums kavējas jau par 4 dienām un taisās kavēties vēl.
It kā nepietiktu ar to, ka pirmo reizi uz savu galvu kaut kur braucam, pirmo reizi es ar lidmašīnu, vispār nezinu, kā tur ies ar organizēšanu, kāda būs aizrunātā mājvieta... un es par visu šo satrauktos krietni mazāk, ja manas ikmēneša diskomforta dienas neietrāpītos tieši ceļojuma laikā.
Bet patiesībā neatceros daudz ceļojumu, kuru laikā man šās neietrāpītos, tikai tad lietoju tabletītes, ar kurām es to laiku pamainīju uz sev vēlamo.