Kaut kur pazudusi mana loģika. Kaut kur ir kaut kāda klemme un uz priekšu virzības nav. Kad šķiet, ka nu jau viss ir skaidrs un izdomāts, ķeroties klāt pie darīšanas izrādās, ka nepavisam nav tik vienkārši un nekas nesanāk. Laikam mana stiprā puse tomēr ir acs nevis loģika. Tiklīdz paļaujos uz redzi un pieeju tai lietai daudz nedomājot, tā sanāk, tiklīdz mēģinu izdomāt, tā nekas. Protams, iemesls var būt arī tas, ka esmu par maz strādājusi.